“Naggo dubbaṇṇarūposi, kiso dhamanisanthato; Upphāsuliko kisiko, ko nu tvamasi mārisa”.

“Ahaṁ bhadante petomhi, duggato yamalokiko; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gato”.

“Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, petalokaṁ ito gato”.

“Nagaraṁ atthi paṇṇānaṁ, erakacchanti vissutaṁ; Tattha seṭṭhi pure āsiṁ, dhanapāloti maṁ vidū.

Asīti sakaṭavāhānaṁ, hiraññassa ahosi me; Pahūtaṁ me jātarūpaṁ, muttā veḷuriyā bahū.

Tāva mahaddhanassāpi, na me dātuṁ piyaṁ ahu; Pidahitvā dvāraṁ bhuñjiṁ, mā maṁ yācanakāddasuṁ.

Assaddho maccharī cāsiṁ, kadariyo paribhāsako; Dadantānaṁ karontānaṁ, vārayissaṁ bahū jane.

Vipāko natthi dānassa, saṁyamassa kuto phalaṁ; Pokkharaññodapānāni, ārāmāni ca ropite; Papāyo ca vināsesiṁ, dugge saṅkamanāni ca.

Svāhaṁ akatakalyāṇo, katapāpo tato cuto; Upapanno pettivisayaṁ, khuppipāsasamappito.

Pañcapaṇṇāsavassāni, yato kālaṅkato ahaṁ; Nābhijānāmi bhuttaṁ vā, pītaṁ vā pana pāniyaṁ.

Yo saṁyamo so vināso, yo vināso so saṁyamo; Petā hi kira jānanti, yo saṁyamo so vināso.

Ahaṁ pure saṁyamissaṁ, nādāsiṁ bahuke dhane; Santesu deyyadhammesu, dīpaṁ nākāsimattano; Svāhaṁ pacchānutappāmi, attakammaphalūpago.

Uddhaṁ catūhi māsehi, kālaṅkiriyā bhavissati; Ekantakaṭukaṁ ghoraṁ, nirayaṁ papatissahaṁ.

Catukkaṇṇaṁ catudvāraṁ, vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ; Ayopākārapariyantaṁ, ayasā paṭikujjitaṁ.

Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṁ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.

Tatthāhaṁ dīghamaddhānaṁ, Dukkhaṁ vedissa vedanaṁ; Phalaṁ pāpassa kammassa, Tasmā socāmahaṁ bhusaṁ.

Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo, yāvantettha samāgatā; Mākattha pāpakaṁ kammaṁ, āvi vā yadi vā raho.

Sace taṁ pāpakaṁ kammaṁ, karissatha karotha vā; Na vo dukkhā pamutyatthi, uppaccāpi palāyataṁ.

Matteyyā hotha petteyyā, kule jeṭṭhāpacāyikā; Sāmaññā hotha brahmaññā, evaṁ saggaṁ gamissathā”ti.

Dhanapālaseṭṭhipetavatthu sattamaṁ.