“Kā nu antovimānasmiṁ, tiṭṭhantī nūpanikkhami; Upanikkhamassu bhadde, passāma taṁ bahiṭṭhitan”ti.

“Aṭṭīyāmi harāyāmi, naggā nikkhamituṁ bahi; Kesehamhi paṭicchannā, puññaṁ me appakaṁ katan”ti.

“Handuttarīyaṁ dadāmi te, idaṁ dussaṁ nivāsaya; Idaṁ dussaṁ nivāsetvā, ehi nikkhama sobhane; Upanikkhamassu bhadde, passāma taṁ bahiṭṭhitan”ti.

“Hatthena hatthe te dinnaṁ, na mayhaṁ upakappati; Esetthupāsako saddho, sammāsambuddhasāvako.

Etaṁ acchādayitvāna, mama dakkhiṇamādisa; Tathāhaṁ sukhitā hessaṁ, sabbakāmasamiddhinī”ti.

Tañca te nhāpayitvāna, vilimpetvāna vāṇijā; Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisuṁ.

Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha; Bhojanacchādanapānīyaṁ, dakkhiṇāya idaṁ phalaṁ.

Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Hasantī vimānā nikkhami, dakkhiṇāya idaṁ phalanti.

“Sucittarūpaṁ ruciraṁ, vimānaṁ te pabhāsati; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti.

“Bhikkhuno caramānassa, doṇinimmajjaniṁ ahaṁ; Adāsiṁ ujubhūtassa, vippasannena cetasā.

Tassa kammassa kusalassa, vipākaṁ dīghamantaraṁ; Anubhomi vimānasmiṁ, tañca dāni parittakaṁ.

Uddhaṁ catūhi māsehi, kālakiriyā bhavissati; Ekantakaṭukaṁ ghoraṁ, nirayaṁ papatissahaṁ.

Catukkaṇṇaṁ catudvāraṁ, vibhattaṁ bhāgaso mitaṁ; Ayopākārapariyantaṁ, ayasā paṭikujjitaṁ.

Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṁ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā.

Tatthāhaṁ dīghamaddhānaṁ, dukkhaṁ vedissa vedanaṁ; Phalañca pāpakammassa, tasmā socāmahaṁ bhusan”ti.

Khallāṭiyapetivatthu dasamaṁ.