“Ete haṁsā pakkamanti, vakkaṅgā bhayameritā; Harittaca hemavaṇṇa, kāmaṁ sumukha pakkama.

Ohāya maṁ ñātigaṇā, ekaṁ pāsavasaṁ gataṁ; Anapekkhamānā gacchanti, kiṁ eko avahīyasi.

Pateva patataṁ seṭṭha, natthi baddhe sahāyatā; Mā anīghāya hāpesi, kāmaṁ sumukha pakkama”.

“Nāhaṁ dukkhaparetopi, dhataraṭṭha tuvaṁ jahe; Jīvitaṁ maraṇaṁ vā me, tayā saddhiṁ bhavissati.

Nāhaṁ dukkhaparetopi, dhataraṭṭha tuvaṁ jahe; Na maṁ anariyasaṁyutte, kamme yojetumarahasi.

Sakumāro sakhā tyasmi, sacitte casmi te ṭhito; Ñāto senāpati tyāhaṁ, haṁsānaṁ pavaruttama.

Kathaṁ ahaṁ vikatthissaṁ, ñātimajjhe ito gato; Taṁ hitvā patataṁ seṭṭha, kiṁ te vakkhāmito gato; Idha pāṇaṁ cajissāmi, nānariyaṁ kattumussahe”.

“Eso hi dhammo sumukha, yaṁ tvaṁ ariyapathe ṭhito; Yo bhattāraṁ sakhāraṁ maṁ, na pariccattumussahe.

Tañhi me pekkhamānassa, bhayaṁ na tveva jāyati; Adhigacchasi tvaṁ mayhaṁ, evaṁ bhūtassa jīvitaṁ”.

Iccevaṁ mantayantānaṁ, Ariyānaṁ ariyavuttinaṁ; Daṇḍamādāya nesādo, Āpatī turito bhusaṁ.

Tamāpatantaṁ disvāna, Sumukho atibrūhayi; Aṭṭhāsi purato rañño, Haṁso vissāsayaṁ byathaṁ.

“Mā bhāyi patataṁ seṭṭha, na hi bhāyanti tādisā; Ahaṁ yogaṁ payuñjissaṁ, yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ; Tena pariyāpadānena, khippaṁ pāsā pamokkhasi”.

Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, sumukhassa subhāsitaṁ; Pahaṭṭhalomo nesādo, añjalissa paṇāmayi.

“Na me sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, bhāsanto mānusiṁ dijo; Ariyaṁ bruvāno vakkaṅgo, cajanto mānusiṁ giraṁ.

Kiṁ nu tāyaṁ dijo hoti, mutto baddhaṁ upāsasi; Ohāya sakuṇā yanti, kiṁ eko avahīyasi”.

“Rājā me so dijāmitta, senāpaccassa kārayiṁ; Tamāpade pariccattuṁ, nussahe vihagādhipaṁ.

Mahāgaṇāya bhattā me, mā eko byasanaṁ agā; Tathā taṁ samma nesāda, bhattāyaṁ abhito rame”.

“Ariyavattasi vakkaṅga, yo piṇḍamapacāyasi; Cajāmi te taṁ bhattāraṁ, gacchathūbho yathāsukhaṁ”.

“Sace attappayogena, ohito haṁsapakkhinaṁ; Paṭigaṇhāma te samma, etaṁ abhayadakkhiṇaṁ.

No ce attappayogena, ohito haṁsapakkhinaṁ; Anissaro muñcamamhe, theyyaṁ kayirāsi luddaka”.

“Yassa tvaṁ bhatako rañño, kāmaṁ tasseva pāpaya; Tattha saṁyamano rājā, yathābhiññaṁ karissati”.

Iccevaṁ vutto nesādo, hemavaṇṇe harittace; Ubho hatthehi saṅgayha, pañjare ajjhavodahi.

Te pañjaragate pakkhī, ubho bhassaravaṇṇine; Sumukhaṁ dhataraṭṭhañca, luddo ādāya pakkami.

Harīyamāno dhataraṭṭho, sumukhaṁ etadabravi; “Bāḷhaṁ bhāyāmi sumukha, sāmāya lakkhaṇūruyā; Asmākaṁ vadhamaññāya, athattānaṁ vadhissati.

Pākahaṁsā ca sumukha, suhemā hemasuttacā; Koñcī samuddatīreva, kapaṇā nūna rucchati”.

“Evaṁ mahanto lokassa, appameyyo mahāgaṇī; Ekitthimanusoceyya, nayidaṁ paññavatāmiva.

Vātova gandhamādeti, ubhayaṁ chekapāpakaṁ; Bālo āmakapakkaṁva, lolo andhova āmisaṁ.

Avinicchayaññu atthesu, mandova paṭibhāsi maṁ; Kiccākiccaṁ na jānāsi, sampatto kālapariyāyaṁ.

Aḍḍhummatto udīresi, yo seyyā maññasitthiyo; Bahusādhāraṇā hetā, soṇḍānaṁva surāgharaṁ.

Māyā cesā marīcī ca, soko rogo cupaddavo; Kharā ca bandhanā cetā, maccupāsā guhāsayā; Tāsu yo vissase poso, so naresu narādhamo”.

“Yaṁ vuddhehi upaññātaṁ, ko taṁ ninditumarahati; Mahābhūtitthiyo nāma, lokasmiṁ udapajjisuṁ.

Khiḍḍā paṇihitā tyāsu, rati tyāsu patiṭṭhitā; Bījāni tyāsu rūhanti, yadidaṁ sattā pajāyare; Tāsu ko nibbide poso, pāṇamāsajja pāṇibhi.

Tvameva nañño sumukha, thīnaṁ atthesu yuñjasi; Tassa tyajja bhaye jāte, bhītena jāyate mati.

Sabbo hi saṁsayaṁ patto, bhayaṁ bhīru titikkhati; Paṇḍitā ca mahantāno, atthe yuñjanti duyyuje.

Etadatthāya rājāno, sūramicchanti mantinaṁ; Paṭibāhati yaṁ sūro, āpadaṁ attapariyāyaṁ.

Mā no ajja vikantiṁsu, rañño sūdā mahānase; Tathā hi vaṇṇo pattānaṁ, phalaṁ veḷuṁva taṁ vadhi.

Muttopi na icchi uḍḍetuṁ, Sayaṁ bandhaṁ upāgami; Sopajja saṁsayaṁ patto, Atthaṁ gaṇhāhi mā mukhaṁ.

So taṁ yogaṁ payuñjassu, yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ; Tava pariyāpadānena, mama pāṇesanaṁ cara”.

“Mā bhāyi patataṁ seṭṭha, na hi bhāyanti tādisā; Ahaṁ yogaṁ payuñjissaṁ, yuttaṁ dhammūpasaṁhitaṁ; Mama pariyāpadānena, khippaṁ pāsā pamokkhasi”.

So luddo haṁsakājena, rājadvāraṁ upāgami; “Paṭivedetha maṁ rañño, dhataraṭṭhāyamāgato”.

Te disvā puññasaṅkāse, ubho lakkhaṇasammate; Khalu saṁyamano rājā, amacce ajjhabhāsatha.

“Detha luddassa vatthāni, annaṁ pānañca bhojanaṁ; Kāmaṅkaro hiraññassa, yāvanto esa icchati”.

Disvā luddaṁ pasannattaṁ, Kāsirājā tadabravi; “Yadyāyaṁ samma khemaka, Puṇṇā haṁsehi tiṭṭhati.

Kathaṁ rucimajjhagataṁ, pāsahattho upāgami; Okiṇṇaṁ ñātisaṅghehi, nimmajjhimaṁ kathaṁ gahi”.

“Ajja me sattamā ratti, adanāni upāsato; Padametassa anvesaṁ, appamatto ghaṭassito.

Athassa padamaddakkhiṁ, carato adanesanaṁ; Tatthāhaṁ odahiṁ pāsaṁ, evaṁ taṁ dijamaggahiṁ”.

“Ludda dve ime sakuṇā, atha ekoti bhāsasi; Cittaṁ nu te vipariyattaṁ, adu kiṁ nu jigīsasi”.

“Yassa lohitakā tālā, tapanīyanibhā subhā; Uraṁ saṁhacca tiṭṭhanti, so me bandhaṁ upāgami.

Athāyaṁ bhassaro pakkhī, abaddho baddhamāturaṁ; Ariyaṁ bruvāno aṭṭhāsi, cajanto mānusiṁ giraṁ”.

“Atha kiṁ dāni sumukha, Hanuṁ saṁhacca tiṭṭhasi; Adu me parisaṁ patto, Bhayā bhīto na bhāsasi”.

“Nāhaṁ kāsipati bhīto, ogayha parisaṁ tava; Nāhaṁ bhayā na bhāsissaṁ, vākyaṁ atthamhi tādise”.

“Na te abhisaraṁ passe, na rathe napi pattike; Nāssa cammaṁ va kīṭaṁ vā, vammite ca dhanuggahe.

Na hiraññaṁ suvaṇṇaṁ vā, nagaraṁ vā sumāpitaṁ; Okiṇṇaparikhaṁ duggaṁ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṁ; Yattha paviṭṭho sumukha, bhāyitabbaṁ na bhāyasi”.

“Na me abhisarenattho, nagarena dhanena vā; Apathena pathaṁ yāma, antalikkhecarā mayaṁ.

Sutā ca paṇḍitā tyamhā, nipuṇā atthacintakā; Bhāsematthavatiṁ vācaṁ, sacce cassa patiṭṭhito.

Kiñca tuyhaṁ asaccassa, anariyassa karissati; Musāvādissa luddassa, bhaṇitampi subhāsitaṁ.

Taṁ brāhmaṇānaṁ vacanā, imaṁ khemamakārayi; Abhayañca tayā ghuṭṭhaṁ, imāyo dasadhā disā.

Ogayha te pokkharaṇiṁ, vippasannodakaṁ suciṁ; Pahūtaṁ cādanaṁ tattha, ahiṁsā cettha pakkhinaṁ.

Idaṁ sutvāna nigghosaṁ, āgatamha tavantike; Te te bandhasma pāsena, etaṁ te bhāsitaṁ musā.

Musāvādaṁ purakkhatvā, icchālobhañca pāpakaṁ; Ubho sandhimatikkamma, asātaṁ upapajjati”.

“Nāparajjhāma sumukha, napi lobhāva maggahiṁ; Sutā ca paṇḍitātyattha- nipuṇā atthacintakā.

Appevatthavatiṁ vācaṁ, byāhareyyuṁ idhāgatā; Tathā taṁ samma nesādo, vutto sumukha maggahi”.

“Neva bhītā kāsipati, upanītasmi jīvite; Bhāsematthavatiṁ vācaṁ, sampattā kālapariyāyaṁ.

Yo migena migaṁ hanti, pakkhiṁ vā pana pakkhinā; Sutena vā sutaṁ kiṇyā, kiṁ anariyataraṁ tato.

Yo cāriyarudaṁ bhāse, anariyadhammavassito; Ubho so dhaṁsate lokā, idha ceva parattha ca.

Na majjetha yasaṁ patto, na byādhe pattasaṁsayaṁ; Vāyametheva kiccesu, saṁvare vivarāni ca.

Ye vuddhā abbhatikkantā, sampattā kālapariyāyaṁ; Idha dhammaṁ caritvāna, evaṁte tidivaṁ gatā.

Idaṁ sutvā kāsipati, dhammamattani pālaya; Dhataraṭṭhañca muñcāhi, haṁsānaṁ pavaruttamaṁ”.

“Āharantudakaṁ pajjaṁ, āsanañca mahārahaṁ; Pañjarato pamokkhāmi, dhataraṭṭhaṁ yasassinaṁ.

Tañca senāpatiṁ dhīraṁ, nipuṇaṁ atthacintakaṁ; Yo sukhe sukhito rañño, dukkhite hoti dukkhito.

Ediso kho arahati, piṇḍamasnātu bhattuno; Yathāyaṁ sumukho rañño, pāṇasādhāraṇo sakhā”.

Pīṭhañca sabbasovaṇṇaṁ, Aṭṭhapādaṁ manoramaṁ; Maṭṭhaṁ kāsikamatthannaṁ, Dhataraṭṭho upāvisi.

Kocchañca sabbasovaṇṇaṁ, veyyagghaparisibbitaṁ; Sumukho ajjhupāvekkhi, dhataraṭṭhassanantarā.

Tesaṁ kañcanapattehi, puthū ādāya kāsiyo; Haṁsānaṁ abhihāresuṁ, aggarañño pavāsitaṁ.

Disvā abhihaṭaṁ aggaṁ, kāsirājena pesitaṁ; Kusalo khattadhammānaṁ, tato pucchi anantarā.

“Kaccinnu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ; Kacci raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammena manusāsasi”.

“Kusalañceva me haṁsa, atho haṁsa anāmayaṁ; Atho raṭṭhamidaṁ phītaṁ, dhammenaṁ manusāsahaṁ”.

“Kacci bhoto amaccesu, doso koci na vijjati; Kacci ca te tavatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”.

“Athopi me amaccesu, doso koci na vijjati; Athopi te mamatthesu, nāvakaṅkhanti jīvitaṁ”.

“Kacci te sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī; Puttarūpayasūpetā, tava chandavasānugā”.

“Atho me sādisī bhariyā, assavā piyabhāṇinī; Puttarūpayasūpetā, mama chandavasānugā”.

“Kacci raṭṭhaṁ anuppīḷaṁ, akutociupaddavaṁ; Asāhasena dhammena, samena manusāsasi”.

“Atho raṭṭhaṁ anuppīḷaṁ, akutociupaddavaṁ; Asāhasena dhammena, samena manusāsahaṁ”.

“Kacci santo apacitā, Asanto parivajjitā; No ce dhammaṁ niraṅkatvā, Adhammamanuvattasi”.

“Santo ca me apacitā, asanto parivajjitā; Dhammamevānuvattāmi, adhammo me niraṅkato”.

“Kacci nānāgataṁ dīghaṁ, samavekkhasi khattiya; Kacci matto madanīye, paralokaṁ na santasi”.

“Nāhaṁ anāgataṁ dīghaṁ, samavekkhāmi pakkhima; Ṭhito dasasu dhammesu, paralokaṁ na santase.

Dānaṁ sīlaṁ pariccāgaṁ, ajjavaṁ maddavaṁ tapaṁ; Akkodhaṁ avihiṁsañca, khantiñca avirodhanaṁ.

Iccete kusale dhamme, ṭhite passāmi attani; Tato me jāyate pīti, somanassañcanappakaṁ.

Sumukho ca acintetvā, visajji pharusaṁ giraṁ; Bhāvadosamanaññāya, asmākāyaṁ vihaṅgamo.

So kuddho pharusaṁ vācaṁ, nicchāresi ayoniso; Yānasmesu na vijjanti, nayidaṁ paññavatāmiva”.

“Atthi me taṁ atisāraṁ, vegena manujādhipa; Dhataraṭṭhe ca baddhasmiṁ, dukkhaṁ me vipulaṁ ahu.

Tvaṁ no pitāva puttānaṁ, bhūtānaṁ dharaṇīriva; Asmākaṁ adhipannānaṁ, khamassu rājakuñjara”.

“Etaṁ te anumodāma, yaṁ bhāvaṁ na nigūhasi; Khilaṁ pabhindasi pakkhi, ujukosi vihaṅgama.

Yaṁ kiñci ratanaṁ atthi, kāsirājanivesane; Rajataṁ jātarūpañca, muttā veḷuriyā bahū.

Maṇayo saṅkhamuttā ca, vatthakaṁ haricandanaṁ; Ajinaṁ dantabhaṇḍañca, lohaṁ kāḷāyasaṁ bahuṁ; Etaṁ dadāmi vo vittaṁ, issaraṁ vissajāmi vo”.

“Addhā apacitā tyamhā, sakkatā ca rathesabha; Dhammesu vattamānānaṁ, tvaṁ no ācariyo bhava.

Ācariya samanuññātā, Tayā anumatā mayaṁ; Taṁ padakkhiṇato katvā, Ñātiṁ passemurindama”.

Sabbarattiṁ cintayitvā, mantayitvā yathātathaṁ; Kāsirājā anuññāsi, haṁsānaṁ pavaruttamaṁ.

Tato ratyā vivasāne, sūriyuggamanaṁ pati; Pekkhato kāsirājassa, bhavanā te vigāhisuṁ.

Te aroge anuppatte, disvāna parame dije; Kekāti makaruṁ haṁsā, puthusaddo ajāyatha.

Te patītā pamuttena, bhattunā bhattugāravā; Samantā parikiriṁsu, aṇḍajā laddhapaccayā.

Evaṁ mittavataṁ atthā, sabbe honti padakkhiṇā; Haṁsā yathā dhataraṭṭhā, ñātisaṅghaṁ upāgamunti.

Mahāhaṁsajātakaṁ dutiyaṁ.