“Padumuttaranāthassa, padumaṁ nāma cetiyaṁ; Silāsanaṁ kārayitvā, suvaṇṇenābhilepayiṁ.

Ratanāmayachattañca, paggayha vāḷabījaniṁ; Buddhassa abhiropesiṁ, lokabandhussa tādino.

Yāvatā devatā bhummā, sabbe sannipatuṁ tadā; Ratanāmayachattānaṁ, vipākaṁ kathayissati.

Tañca sabbaṁ suṇissāma, kathayantassa satthuno; Bhiyyo hāsaṁ janeyyāma, sammāsambuddhasāsane.

Hemāsane nisīditvā, sayambhū aggapuggalo; Bhikkhusaṅghaparibyūḷho, imā gāthā abhāsatha.

‘Yenidaṁ āsanaṁ dinnaṁ, sovaṇṇaṁ ratanāmayaṁ; Tamahaṁ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.

Tiṁsa kappāni devindo, devarajjaṁ karissati; Samantā yojanasataṁ, ābhāyābhibhavissati.

Manussalokamāgantvā, cakkavattī bhavissati; Pabhassaroti nāmena, uggatejo bhavissati.

Divā vā yadi vā rattiṁ, sataraṁsīva uggato; Samantā aṭṭharatanaṁ, ujjotissati khattiyo.

Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.

Tusitā hi cavitvāna, sukkamūlena codito; Kaccāno nāma nāmena, brahmabandhu bhavissati.

So pacchā pabbajitvāna, arahā hessatināsavo; Gotamo lokapajjoto, aggaṭṭhāne ṭhapessati.

Saṅkhittapucchitaṁ pañhaṁ, Vitthārena kathessati; Kathayanto ca taṁ pañhaṁ, Ajjhāsayaṁ pūrayissati’.

Aḍḍhe kule abhijāto, brāhmaṇo mantapāragū; Ohāya dhanadhaññāni, pabbajiṁ anagāriyaṁ.

Saṅkhittenapi pucchante, vitthārena kathemahaṁ; Ajjhāsayaṁ tesaṁ pūremi, tosemi dvipaduttamaṁ.

Tosito me mahāvīro, sayambhū aggapuggalo; Bhikkhusaṅghe nisīditvā, etadagge ṭhapesi maṁ.

Paṭisambhidā catasso, …pe… kataṁ buddhassa sāsanaṁ”.

Itthaṁ sudaṁ āyasmā mahākaccāno thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Mahākaccānattherassāpadānaṁ tatiyaṁ.