• Jātaka
  • Paṇṇāsanipāta
  • Niḷinikāvagga

1 Niḷinikājātaka

“Uddayhate janapado, raṭṭhañcāpi vinassati; Ehi niḷinike gaccha, taṁ me brāhmaṇamānaya”.

“Nāhaṁ dukkhakkhamā rāja, nāhaṁ addhānakovidā; Kathaṁ ahaṁ gamissāmi, vanaṁ kuñjarasevitaṁ”.

“Phītaṁ janapadaṁ gantvā, hatthinā ca rathena ca; Dārusaṅghāṭayānena, evaṁ gaccha niḷinike.

Hatthiassarathe pattī, gacchevādāya khattiye; Taveva vaṇṇarūpena, vasaṁ tamānayissasi”.

“Kadalīdhajapaññāṇo, ābhujīparivārito; Eso padissati rammo, isisiṅgassa assamo.

Eso aggissa saṅkhāto, eso dhūmo padissati; Maññe no aggiṁ hāpeti, isisiṅgo mahiddhiko”.

“Tañca disvāna āyantiṁ, āmuttamaṇikuṇḍalaṁ; Isisiṅgo pāvisi bhīto, assamaṁ paṇṇachādanaṁ.

Assamassa ca sā dvāre, geṇḍukenassa kīḷati; Vidaṁsayantī aṅgāni, guyhaṁ pakāsitāni ca.

Tañca disvāna kīḷantiṁ, paṇṇasālagato jaṭī; Assamā nikkhamitvāna, idaṁ vacanamabravi.

Ambho ko nāma so rukkho, yassa tevaṅgataṁ phalaṁ; Dūrepi khittaṁ pacceti, na taṁ ohāya gacchati”.

“Assamassa mama brahme, samīpe gandhamādane; Bahavo tādisā rukkhā, yassa tevaṅgataṁ phalaṁ; Dūrepi khittaṁ pacceti, na maṁ ohāya gacchati”.

“Etū bhavaṁ assamimaṁ adetu, Pajjañca bhakkhañca paṭiccha dammi; Idamāsanaṁ atra bhavaṁ nisīdatu, Ito bhavaṁ mūlaphalāni bhuñjatu.

Kiṁ te idaṁ ūrūnamantarasmiṁ, Supicchitaṁ kaṇharivappakāsati; Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Kose nu te uttamaṅgaṁ paviṭṭhaṁ”.

“Ahaṁ vane mūlaphalesanaṁ caraṁ, Āsādayiṁ acchaṁ sughorarūpaṁ; So maṁ patitvā sahasājjhapatto, Panujja maṁ abbahi uttamaṅgaṁ.

Svāyaṁ vaṇo khajjati kaṇḍuvāyati, Sabbañca kālaṁ na labhāmi sātaṁ; Paho bhavaṁ kaṇḍumimaṁ vinetuṁ, Kurutaṁ bhavaṁ yācito brāhmaṇatthaṁ”.

“Gambhīrarūpo te vaṇo salohito, Apūtiko vaṇagandho mahā ca; Karomi te kiñci kasāyayogaṁ, Yathā bhavaṁ paramasukhī bhaveyya”.

“Na mantayogā na kasāyayogā, Na osadhā brahmacāri kamanti; Yaṁ te mudu tena vinehi kaṇḍuṁ, Yathā ahaṁ paramasukhī bhaveyyaṁ”.

“Ito nu bhoto katamena assamo, Kacci bhavaṁ abhiramasi araññe; Kacci nu te mūlaphalaṁ pahūtaṁ, Kacci bhavantaṁ na vihiṁsanti vāḷā”.

“Ito ujuṁ uttarāyaṁ disāyaṁ, Khemānadī himavatā pabhāvī; Tassā tīre assamo mayha rammo, Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe.

Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, Uddālakā pāṭaliyo ca phullā; Samantato kimpurisābhigītaṁ, Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe.

Tālā ca mūlā ca phalā ca mettha, Vaṇṇena gandhena upetarūpaṁ; Taṁ bhūmibhāgehi upetarūpaṁ, Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe.

Phalā ca mūlā ca pahūtamettha, Vaṇṇena gandhena rasenupetā; Āyanti ca luddakā taṁ padesaṁ, Mā me tato mūlaphalaṁ ahāsuṁ”.

“Pitā mamaṁ mūlaphalesanaṁ gato, Idāni āgacchati sāyakāle; Ubhova gacchāmase assamaṁ taṁ, Yāva pitā mūlaphalato etu”.

“Aññe bahū isayo sādhurūpā, Rājīsayo anumagge vasanti; Teyeva pucchesi mamassamaṁ taṁ, Te taṁ nayissanti mamaṁ sakāse”.

“Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṁ; Aggīpi te na hāpito, kiṁ nu mandova jhāyasi.

Bhinnāni kaṭṭhāni huto ca aggi, Tapanīpi te samitā brahmacārī; Pīṭhañca mayhaṁ udakañca hoti, Ramasi tuvaṁ brahmabhūto puratthā.

Abhinnakaṭṭhosi anābhatodako, Ahāpitaggīsi asiddhabhojano; Na me tuvaṁ ālapasī mamajja, Naṭṭhaṁ nu kiṁ cetasikañca dukkhaṁ”.

“Idhāgamā jaṭilo brahmacārī, Sudassaneyyo sutanū vineti; Nevātidīgho na panātirasso, Sukaṇhakaṇhacchadanehi bhoto.

Amassujāto apurāṇavaṇṇī, Ādhārarūpañca panassa kaṇṭhe; Dve yamā gaṇḍā ure sujātā, Suvaṇṇatindukanibhā pabhassarā.

Mukhañca tassa bhusadassaneyyaṁ, Kaṇṇesu lambanti ca kuñcitaggā; Te jotare carato māṇavassa, Suttañca yaṁ saṁyamanaṁ jaṭānaṁ.

Aññā ca tassa saṁyamāni catasso, Nīlā pītā lohitikā ca setā; Tā piṁsare carato māṇavassa, Tiriṭisaṅghāriva pāvusamhi.

Na mikhalaṁ muñjamayaṁ dhāreti, Na santhare no pana pabbajassa; Tā jotare jaghanantare vilaggā, Sateratā vijjurivantalikkhe.

Akhīlakāni ca avaṇṭakāni, Heṭṭhā nabhyā kaṭisamohitāni; Aghaṭṭitā niccakīḷaṁ karonti, Haṁ tāta kiṁrukkhaphalāni tāni.

Jaṭā ca tassa bhusadassaneyyā, Parosataṁ vellitaggā sugandhā; Dvedhā siro sādhu vibhattarūpo, Aho nu kho mayha tathā jaṭāssu.

Yadā ca so pakirati tā jaṭāyo, Vaṇṇena gandhena upetarūpā; Nīluppalaṁ vātasameritaṁva, Tatheva saṁvāti panassamo ayaṁ.

Paṅko ca tassa bhusadassaneyyo, Netādiso yādiso mayhaṁ kāye; So vāyatī erito mālutena, Vanaṁ yathā aggagimhe suphullaṁ.

Nihanti so rukkhaphalaṁ pathabyā, Sucittarūpaṁ ruciraṁ dassaneyyaṁ; Khittañca tassa punareti hatthaṁ, Haṁ tāta kiṁrukkhaphalaṁ nu kho taṁ.

Dantā ca tassa bhusadassaneyyā, Suddhā samā saṅkhavarūpapannā; Mano pasādenti vivariyamānā, Na hi nūna so sākamakhādi tehi.

Akakkasaṁ aggaḷitaṁ muhuṁ muduṁ, Ujuṁ anuddhataṁ acapalamassa bhāsitaṁ; Rudaṁ manuññaṁ karavīkasussaraṁ, Hadayaṅgamaṁ rañjayateva me mano.

Bindussaro nātivisaṭṭhavākyo, Na nūna sajjhāyamatippayutto; Icchāmi bho taṁ punadeva daṭṭhuṁ, Mitto hi me māṇavohu puratthā.

Susandhi sabbattha vimaṭṭhimaṁ vaṇaṁ, Puthū sujātaṁ kharapattasannitaṁ; Teneva maṁ uttariyāna māṇavo, Vivaritaṁ ūruṁ jaghanena piḷayi.

Tapanti ābhanti virocare ca, Sateratā vijjurivantalikkhe; Bāhā mudū añjanalomasādisā, Vicitravaṭṭaṅgulikāssa sobhare.

Akakkasaṅgo na ca dīghalomo, Nakhāssa dīghā api lohitaggā; Mudūhi bāhāhi palissajanto, Kalyāṇarūpo ramayaṁ upaṭṭhahi.

Dumassa tūlūpanibhā pabhassarā, Suvaṇṇakambutalavaṭṭasucchavi; Hatthā mudū tehi maṁ samphusitvā, Ito gato tena maṁ dahanti tāta.

Na nūna so khārividhaṁ ahāsi, Na nūna so kaṭṭhāni sayaṁ abhañji; Na nūna so hanti dume kuṭhāriyā, Na hissa hatthesu khilāni atthi.

Accho ca kho tassa vaṇaṁ akāsi, So maṁbravi sukhitaṁ maṁ karohi; Tāhaṁ kariṁ tena mamāsi sokhyaṁ, So cabravi ‘sukhitosmī’ti brahme.

Ayañca te māluvapaṇṇasanthatā, Vikiṇṇarūpāva mayā ca tena ca; Kilantarūpā udake ramitvā, Punappunaṁ paṇṇakuṭiṁ vajāma.

Na majja mantā paṭibhanti tāta, Na aggihuttaṁ napi yaññatantaṁ; Na cāpi te mūlaphalāni bhuñje, Yāva na passāmi taṁ brahmacāriṁ.

Addhā pajānāsi tuvampi tāta, Yassaṁ disaṁ vasate brahmacārī; Taṁ maṁ disaṁ pāpaya tāta khippaṁ, Mā te ahaṁ amarimassamamhi.

Vicitraphullaṁ hi vanaṁ sutaṁ mayā, Dijābhighuṭṭhaṁ dijasaṅghasevitaṁ; Taṁ maṁ vanaṁ pāpaya tāta khippaṁ, Purā te pāṇaṁ vijahāmi assame”.

“Imasmāhaṁ jotirase vanamhi, Gandhabbadevaccharasaṅghasevite; Isīnamāvāse sanantanamhi, Netādisaṁ aratiṁ pāpuṇetha.

Bhavanti mittāni atho na honti, Ñātīsu mittesu karonti pemaṁ; Ayañca jammo kissa vā niviṭṭho, Yo neva jānāti kutomhi āgato.

Saṁvāsena hi mittāni, sandhīyanti punappunaṁ; Sveva mitto asaṅgantu, asaṁvāsena jīrati.

Sace tuvaṁ dakkhasi brahmacāriṁ, Sace tuvaṁ sallape brahmacārinā; Sampannasassaṁva mahodakena, Tapoguṇaṁ khippamimaṁ pahissasi.

Punapi ce dakkhasi brahmacāriṁ, Punapi ce sallape brahmacārinā; Sampannasassaṁva mahodakena, Usmāgataṁ khippamimaṁ pahissasi.

Bhūtāni hetāni caranti tāta, Virūparūpena manussaloke; Na tāni sevetha naro sapañño, Āsajja naṁ nassati brahmacārī”ti.

Niḷinikājātakaṁ paṭhamaṁ.