- Jātaka
- Paṇṇāsanipāta
- Niḷinikāvagga
1 Niḷinikājātaka
“Uddayhate janapado, raṭṭhañcāpi vinassati; Ehi niḷinike gaccha, taṁ me brāhmaṇamānaya”.
“Nāhaṁ dukkhakkhamā rāja, nāhaṁ addhānakovidā; Kathaṁ ahaṁ gamissāmi, vanaṁ kuñjarasevitaṁ”.
“Phītaṁ janapadaṁ gantvā, hatthinā ca rathena ca; Dārusaṅghāṭayānena, evaṁ gaccha niḷinike.
Hatthiassarathe pattī, gacchevādāya khattiye; Taveva vaṇṇarūpena, vasaṁ tamānayissasi”.
“Kadalīdhajapaññāṇo, ābhujīparivārito; Eso padissati rammo, isisiṅgassa assamo.
Eso aggissa saṅkhāto, eso dhūmo padissati; Maññe no aggiṁ hāpeti, isisiṅgo mahiddhiko”.
“Tañca disvāna āyantiṁ, āmuttamaṇikuṇḍalaṁ; Isisiṅgo pāvisi bhīto, assamaṁ paṇṇachādanaṁ.
Assamassa ca sā dvāre, geṇḍukenassa kīḷati; Vidaṁsayantī aṅgāni, guyhaṁ pakāsitāni ca.
Tañca disvāna kīḷantiṁ, paṇṇasālagato jaṭī; Assamā nikkhamitvāna, idaṁ vacanamabravi.
Ambho ko nāma so rukkho, yassa tevaṅgataṁ phalaṁ; Dūrepi khittaṁ pacceti, na taṁ ohāya gacchati”.
“Assamassa mama brahme, samīpe gandhamādane; Bahavo tādisā rukkhā, yassa tevaṅgataṁ phalaṁ; Dūrepi khittaṁ pacceti, na maṁ ohāya gacchati”.
“Etū bhavaṁ assamimaṁ adetu, Pajjañca bhakkhañca paṭiccha dammi; Idamāsanaṁ atra bhavaṁ nisīdatu, Ito bhavaṁ mūlaphalāni bhuñjatu.
Kiṁ te idaṁ ūrūnamantarasmiṁ, Supicchitaṁ kaṇharivappakāsati; Akkhāhi me pucchito etamatthaṁ, Kose nu te uttamaṅgaṁ paviṭṭhaṁ”.
“Ahaṁ vane mūlaphalesanaṁ caraṁ, Āsādayiṁ acchaṁ sughorarūpaṁ; So maṁ patitvā sahasājjhapatto, Panujja maṁ abbahi uttamaṅgaṁ.
Svāyaṁ vaṇo khajjati kaṇḍuvāyati, Sabbañca kālaṁ na labhāmi sātaṁ; Paho bhavaṁ kaṇḍumimaṁ vinetuṁ, Kurutaṁ bhavaṁ yācito brāhmaṇatthaṁ”.
“Gambhīrarūpo te vaṇo salohito, Apūtiko vaṇagandho mahā ca; Karomi te kiñci kasāyayogaṁ, Yathā bhavaṁ paramasukhī bhaveyya”.
“Na mantayogā na kasāyayogā, Na osadhā brahmacāri kamanti; Yaṁ te mudu tena vinehi kaṇḍuṁ, Yathā ahaṁ paramasukhī bhaveyyaṁ”.
“Ito nu bhoto katamena assamo, Kacci bhavaṁ abhiramasi araññe; Kacci nu te mūlaphalaṁ pahūtaṁ, Kacci bhavantaṁ na vihiṁsanti vāḷā”.
“Ito ujuṁ uttarāyaṁ disāyaṁ, Khemānadī himavatā pabhāvī; Tassā tīre assamo mayha rammo, Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe.
Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, Uddālakā pāṭaliyo ca phullā; Samantato kimpurisābhigītaṁ, Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe.
Tālā ca mūlā ca phalā ca mettha, Vaṇṇena gandhena upetarūpaṁ; Taṁ bhūmibhāgehi upetarūpaṁ, Aho bhavaṁ assamaṁ mayhaṁ passe.
Phalā ca mūlā ca pahūtamettha, Vaṇṇena gandhena rasenupetā; Āyanti ca luddakā taṁ padesaṁ, Mā me tato mūlaphalaṁ ahāsuṁ”.
“Pitā mamaṁ mūlaphalesanaṁ gato, Idāni āgacchati sāyakāle; Ubhova gacchāmase assamaṁ taṁ, Yāva pitā mūlaphalato etu”.
“Aññe bahū isayo sādhurūpā, Rājīsayo anumagge vasanti; Teyeva pucchesi mamassamaṁ taṁ, Te taṁ nayissanti mamaṁ sakāse”.
“Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakamābhataṁ; Aggīpi te na hāpito, kiṁ nu mandova jhāyasi.
Bhinnāni kaṭṭhāni huto ca aggi, Tapanīpi te samitā brahmacārī; Pīṭhañca mayhaṁ udakañca hoti, Ramasi tuvaṁ brahmabhūto puratthā.
Abhinnakaṭṭhosi anābhatodako, Ahāpitaggīsi asiddhabhojano; Na me tuvaṁ ālapasī mamajja, Naṭṭhaṁ nu kiṁ cetasikañca dukkhaṁ”.
“Idhāgamā jaṭilo brahmacārī, Sudassaneyyo sutanū vineti; Nevātidīgho na panātirasso, Sukaṇhakaṇhacchadanehi bhoto.
Amassujāto apurāṇavaṇṇī, Ādhārarūpañca panassa kaṇṭhe; Dve yamā gaṇḍā ure sujātā, Suvaṇṇatindukanibhā pabhassarā.
Mukhañca tassa bhusadassaneyyaṁ, Kaṇṇesu lambanti ca kuñcitaggā; Te jotare carato māṇavassa, Suttañca yaṁ saṁyamanaṁ jaṭānaṁ.
Aññā ca tassa saṁyamāni catasso, Nīlā pītā lohitikā ca setā; Tā piṁsare carato māṇavassa, Tiriṭisaṅghāriva pāvusamhi.
Na mikhalaṁ muñjamayaṁ dhāreti, Na santhare no pana pabbajassa; Tā jotare jaghanantare vilaggā, Sateratā vijjurivantalikkhe.
Akhīlakāni ca avaṇṭakāni, Heṭṭhā nabhyā kaṭisamohitāni; Aghaṭṭitā niccakīḷaṁ karonti, Haṁ tāta kiṁrukkhaphalāni tāni.
Jaṭā ca tassa bhusadassaneyyā, Parosataṁ vellitaggā sugandhā; Dvedhā siro sādhu vibhattarūpo, Aho nu kho mayha tathā jaṭāssu.
Yadā ca so pakirati tā jaṭāyo, Vaṇṇena gandhena upetarūpā; Nīluppalaṁ vātasameritaṁva, Tatheva saṁvāti panassamo ayaṁ.
Paṅko ca tassa bhusadassaneyyo, Netādiso yādiso mayhaṁ kāye; So vāyatī erito mālutena, Vanaṁ yathā aggagimhe suphullaṁ.
Nihanti so rukkhaphalaṁ pathabyā, Sucittarūpaṁ ruciraṁ dassaneyyaṁ; Khittañca tassa punareti hatthaṁ, Haṁ tāta kiṁrukkhaphalaṁ nu kho taṁ.
Dantā ca tassa bhusadassaneyyā, Suddhā samā saṅkhavarūpapannā; Mano pasādenti vivariyamānā, Na hi nūna so sākamakhādi tehi.
Akakkasaṁ aggaḷitaṁ muhuṁ muduṁ, Ujuṁ anuddhataṁ acapalamassa bhāsitaṁ; Rudaṁ manuññaṁ karavīkasussaraṁ, Hadayaṅgamaṁ rañjayateva me mano.
Bindussaro nātivisaṭṭhavākyo, Na nūna sajjhāyamatippayutto; Icchāmi bho taṁ punadeva daṭṭhuṁ, Mitto hi me māṇavohu puratthā.
Susandhi sabbattha vimaṭṭhimaṁ vaṇaṁ, Puthū sujātaṁ kharapattasannitaṁ; Teneva maṁ uttariyāna māṇavo, Vivaritaṁ ūruṁ jaghanena piḷayi.
Tapanti ābhanti virocare ca, Sateratā vijjurivantalikkhe; Bāhā mudū añjanalomasādisā, Vicitravaṭṭaṅgulikāssa sobhare.
Akakkasaṅgo na ca dīghalomo, Nakhāssa dīghā api lohitaggā; Mudūhi bāhāhi palissajanto, Kalyāṇarūpo ramayaṁ upaṭṭhahi.
Dumassa tūlūpanibhā pabhassarā, Suvaṇṇakambutalavaṭṭasucchavi; Hatthā mudū tehi maṁ samphusitvā, Ito gato tena maṁ dahanti tāta.
Na nūna so khārividhaṁ ahāsi, Na nūna so kaṭṭhāni sayaṁ abhañji; Na nūna so hanti dume kuṭhāriyā, Na hissa hatthesu khilāni atthi.
Accho ca kho tassa vaṇaṁ akāsi, So maṁbravi sukhitaṁ maṁ karohi; Tāhaṁ kariṁ tena mamāsi sokhyaṁ, So cabravi ‘sukhitosmī’ti brahme.
Ayañca te māluvapaṇṇasanthatā, Vikiṇṇarūpāva mayā ca tena ca; Kilantarūpā udake ramitvā, Punappunaṁ paṇṇakuṭiṁ vajāma.
Na majja mantā paṭibhanti tāta, Na aggihuttaṁ napi yaññatantaṁ; Na cāpi te mūlaphalāni bhuñje, Yāva na passāmi taṁ brahmacāriṁ.
Addhā pajānāsi tuvampi tāta, Yassaṁ disaṁ vasate brahmacārī; Taṁ maṁ disaṁ pāpaya tāta khippaṁ, Mā te ahaṁ amarimassamamhi.
Vicitraphullaṁ hi vanaṁ sutaṁ mayā, Dijābhighuṭṭhaṁ dijasaṅghasevitaṁ; Taṁ maṁ vanaṁ pāpaya tāta khippaṁ, Purā te pāṇaṁ vijahāmi assame”.
“Imasmāhaṁ jotirase vanamhi, Gandhabbadevaccharasaṅghasevite; Isīnamāvāse sanantanamhi, Netādisaṁ aratiṁ pāpuṇetha.
Bhavanti mittāni atho na honti, Ñātīsu mittesu karonti pemaṁ; Ayañca jammo kissa vā niviṭṭho, Yo neva jānāti kutomhi āgato.
Saṁvāsena hi mittāni, sandhīyanti punappunaṁ; Sveva mitto asaṅgantu, asaṁvāsena jīrati.
Sace tuvaṁ dakkhasi brahmacāriṁ, Sace tuvaṁ sallape brahmacārinā; Sampannasassaṁva mahodakena, Tapoguṇaṁ khippamimaṁ pahissasi.
Punapi ce dakkhasi brahmacāriṁ, Punapi ce sallape brahmacārinā; Sampannasassaṁva mahodakena, Usmāgataṁ khippamimaṁ pahissasi.
Bhūtāni hetāni caranti tāta, Virūparūpena manussaloke; Na tāni sevetha naro sapañño, Āsajja naṁ nassati brahmacārī”ti.
Niḷinikājātakaṁ paṭhamaṁ.