- Petavatthu
- Mahāvagga
7. Rājaputtapetavatthu
Pubbe katānaṁ kammānaṁ, vipāko mathaye manaṁ; Rūpe sadde rase gandhe, phoṭṭhabbe ca manorame.
Naccaṁ gītaṁ ratiṁ khiḍḍaṁ, anubhutvā anappakaṁ; Uyyāne paricaritvā, pavisanto giribbajaṁ.
Isiṁ sunetta maddakkhi, attadantaṁ samāhitaṁ; Appicchaṁ hirisampannaṁ, uñche pattagate rataṁ.
Hatthikkhandhato oruyha, laddhā bhanteti cābravi; Tassa pattaṁ gahetvāna, uccaṁ paggayha khattiyo.
Thaṇḍile pattaṁ bhinditvā, hasamāno apakkami; “Rañño kitavassāhaṁ putto, kiṁ maṁ bhikkhu karissasi”.
Tassa kammassa pharusassa, vipāko kaṭuko ahu; Yaṁ rājaputto vedesi, nirayamhi samappito.
Chaḷeva caturāsīti, vassāni navutāni ca; Bhusaṁ dukkhaṁ nigacchittho, niraye katakibbiso.
Uttānopi ca paccittha, nikujjo vāmadakkhiṇo; Uddhampādo ṭhito ceva, ciraṁ bālo apaccatha.
Bahūni vassasahassāni, pūgāni nahutāni ca; Bhusaṁ dukkhaṁ nigacchittho, niraye katakibbiso.
Etādisaṁ kho kaṭukaṁ, appaduṭṭhappadosinaṁ; Paccanti pāpakammantā, isimāsajja subbataṁ.
So tattha bahuvassāni, vedayitvā bahuṁ dukhaṁ; Khuppipāsahato nāma, peto āsi tato cuto.
Etamādīnavaṁ ñatvā, issaramadasambhavaṁ; Pahāya issaramadaṁ, nivātamanuvattaye.
Diṭṭheva dhamme pāsaṁso, yo buddhesu sagāravo; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatīti.
Rājaputtapetavatthu sattamaṁ.