• Petavatthu
  • Mahāvagga

7. Rājaputtapetavatthu

Pubbe katānaṁ kammānaṁ, vipāko mathaye manaṁ; Rūpe sadde rase gandhe, phoṭṭhabbe ca manorame.

Naccaṁ gītaṁ ratiṁ khiḍḍaṁ, anubhutvā anappakaṁ; Uyyāne paricaritvā, pavisanto giribbajaṁ.

Isiṁ sunetta maddakkhi, attadantaṁ samāhitaṁ; Appicchaṁ hirisampannaṁ, uñche pattagate rataṁ.

Hatthikkhandhato oruyha, laddhā bhanteti cābravi; Tassa pattaṁ gahetvāna, uccaṁ paggayha khattiyo.

Thaṇḍile pattaṁ bhinditvā, hasamāno apakkami; “Rañño kitavassāhaṁ putto, kiṁ maṁ bhikkhu karissasi”.

Tassa kammassa pharusassa, vipāko kaṭuko ahu; Yaṁ rājaputto vedesi, nirayamhi samappito.

Chaḷeva caturāsīti, vassāni navutāni ca; Bhusaṁ dukkhaṁ nigacchittho, niraye katakibbiso.

Uttānopi ca paccittha, nikujjo vāmadakkhiṇo; Uddhampādo ṭhito ceva, ciraṁ bālo apaccatha.

Bahūni vassasahassāni, pūgāni nahutāni ca; Bhusaṁ dukkhaṁ nigacchittho, niraye katakibbiso.

Etādisaṁ kho kaṭukaṁ, appaduṭṭhappadosinaṁ; Paccanti pāpakammantā, isimāsajja subbataṁ.

So tattha bahuvassāni, vedayitvā bahuṁ dukhaṁ; Khuppipāsahato nāma, peto āsi tato cuto.

Etamādīnavaṁ ñatvā, issaramadasambhavaṁ; Pahāya issaramadaṁ, nivātamanuvattaye.

Diṭṭheva dhamme pāsaṁso, yo buddhesu sagāravo; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṁ so upapajjatīti.

Rājaputtapetavatthu sattamaṁ.