“Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā; Upphāsulike kisike, kā nu tvaṁ idha tiṭṭhasī”ti.

“Ahaṁ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṁ karitvāna, petalokaṁ ito gatā”ti.

“Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kissa kammavipākena, petalokaṁ ito gatā”ti.

“Anukampakā mayhaṁ nāhesuṁ bhante, Pitā ca mātā athavāpi ñātakā; Ye maṁ niyojeyyuṁ dadāhi dānaṁ, Pasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṁ.

Ito ahaṁ vassasatāni pañca, Yaṁ evarūpā vicarāmi naggā; Khudāya taṇhāya ca khajjamānā, Pāpassa kammassa phalaṁ mamedaṁ.

Vandāmi taṁ ayya pasannacittā, Anukampa maṁ vīra mahānubhāva; Datvā ca me ādisa yaṁ hi kiñci, Mocehi maṁ duggatiyā bhadante”ti.

Sādhūti so paṭissutvā, sāriputtonukampako; Bhikkhūnaṁ ālopaṁ datvā, pāṇimattañca coḷakaṁ; Thālakassa ca pānīyaṁ, tassā dakkhiṇamādisi.

Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha; Bhojanacchādanapānīyaṁ, dakkhiṇāya idaṁ phalaṁ.

Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Vicittavatthābharaṇā, sāriputtaṁ upasaṅkami.

“Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.

Kena te tādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

“Uppaṇḍukiṁ kisaṁ chātaṁ, naggaṁ sampatitacchaviṁ; Muni kāruṇiko loke, taṁ maṁ addakkhi duggataṁ.

Bhikkhūnaṁ ālopaṁ datvā, pāṇimattañca coḷakaṁ; Thālakassa ca pānīyaṁ, mama dakkhiṇamādisi.

Ālopassa phalaṁ passa, bhattaṁ vassasataṁ dasa; Bhuñjāmi kāmakāminī, anekarasabyañjanaṁ.

Pāṇimattassa coḷassa, vipākaṁ passa yādisaṁ; Yāvatā nandarājassa, vijitasmiṁ paṭicchadā.

Tato bahutarā bhante, vatthānacchādanāni me; Koseyyakambalīyāni, khomakappāsikāni ca.

Vipulā ca mahagghā ca, tepākāsevalambare; Sāhaṁ taṁ paridahāmi, yaṁ yaṁ hi manaso piyaṁ.

Thālakassa ca pānīyaṁ, vipākaṁ passa yādisaṁ; Gambhīrā caturassā ca, pokkharañño sunimmitā.

Setodakā suppatitthā, sītā appaṭigandhiyā; Padumuppalasañchannā, vārikiñjakkhapūritā.

Sāhaṁ ramāmi kīḷāmi, modāmi akutobhayā; Muniṁ kāruṇikaṁ loke, bhante vanditumāgatā”ti.

Saṁsāramocakapetivatthu paṭhamaṁ.