- Jātaka
- Sattatinipāta
- Kusavagga
2. Soṇanandajātaka
“Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado; Manussabhūto iddhimā, kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ”.
“Nāpi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado; Manussabhūto iddhimā, evaṁ jānāhi bhāradha”.
“Katarūpamidaṁ bhoto, veyyāvaccaṁ anappakaṁ; Devamhi vassamānamhi, anovassaṁ bhavaṁ akā.
Tato vātātape ghore, sītacchāyaṁ bhavaṁ akā; Tato amittamajjhesu, saratāṇaṁ bhavaṁ akā.
Tato phītāni raṭṭhāni, vasino te bhavaṁ akā; Tato ekasataṁ khatye, anuyante bhavaṁ akā.
Patītāssu mayaṁ bhoto, Vada taṁ bhañjamicchasi; Hatthiyānaṁ assarathaṁ, Nāriyo ca alaṅkatā; Nivesanāni rammāni, Mayaṁ bhoto dadāmase.
Atha vaṅge vā magadhe, mayaṁ bhoto dadāmase; Atha vā assakāvantī, sumanā damma te mayaṁ.
Upaḍḍhaṁ vāpi rajjassa, mayaṁ bhoto dadāmase; Sace te attho rajjena, anusāsa yadicchasi”.
“Na me atthopi rajjena, nagarena dhanena vā; Athopi janapadena, attho mayhaṁ na vijjati.
Bhotova raṭṭhe vijite, araññe atthi assamo; Pitā mayhaṁ janettī ca, ubho sammanti assame.
Tesāhaṁ pubbācariyesu, Puññaṁ na labhāmi kātave; Bhavantaṁ ajjhāvaraṁ katvā, Soṇaṁ yācemu saṁvaraṁ”.
“Karomi te taṁ vacanaṁ, yaṁ maṁ bhaṇasi brāhmaṇa; Etañca kho no akkhāhi, kīvanto hontu yācakā”.
“Parosataṁ jānapadā, mahāsālā ca brāhmaṇā; Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino; Bhavañca rājā manojo, alaṁ hessanti yācakā”.
“Hatthī asse ca yojentu, rathaṁ sannayha sārathi; Ābandhanāni gaṇhātha, pādāsussārayaddhaje; Assamaṁ taṁ gamissāmi, yattha sammati kosiyo”.
Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅginī; Agamā assamaṁ rammaṁ, yattha sammati kosiyo.
“Kassa kādambayo kājo, vehāsaṁ caturaṅgulaṁ; Aṁsaṁ asamphusaṁ eti, udahārāya gacchato”.
“Ahaṁ soṇo mahārāja, tāpaso sahitabbato; Bharāmi mātāpitaro, rattindivamatandito.
Vane phalañca mūlañca, āharitvā disampati; Posemi mātāpitaro, pubbe katamanussaraṁ”.
“Icchāma assamaṁ gantuṁ, yattha sammati kosiyo; Maggaṁ no soṇa akkhāhi, yena gacchemu assamaṁ”.
“Ayaṁ ekapadī rāja, yenetaṁ meghasannibhaṁ; Koviḷārehi sañchannaṁ, ettha sammati kosiyo”.
Idaṁ vatvāna pakkāmi, taramāno mahāisi; Vehāse antalikkhasmiṁ, anusāsitvāna khattiye.
Assamaṁ parimajjitvā, paññāpetvāna āsanaṁ; Paṇṇasālaṁ pavisitvā, pitaraṁ paṭibodhayi.
“Ime āyanti rājāno, abhijātā yasassino; Assamā nikkhamitvāna, nisīda tvaṁ mahāise”.
Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, taramāno mahāisi; Assamā nikkhamitvāna, sadvāramhi upāvisi.
Tañca disvāna āyantaṁ, jalantaṁriva tejasā; Khatyasaṅghaparibyūḷhaṁ, kosiyo etadabravi.
Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhā paṇavadindimā; Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṁ.
Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā; Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṁ.
Ukkāmukhapahaṭṭhaṁva, khadiraṅgārasannibhaṁ; Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṁ.
Kassa paggahitaṁ chattaṁ, sasalākaṁ manoramaṁ; Ādiccaraṁsāvaraṇaṁ, ko eti siriyā jalaṁ.
Kassa aṅgaṁ pariggayha, vāḷabījanimuttamaṁ; Caranti varapuññassa, hatthikkhandhena āyato.
Kassa setāni chattāni, ājānīyā ca vammitā; Samantā parikīrenti, ko eti siriyā jalaṁ.
Kassa ekasataṁ khatyā, anuyantā yasassino; Samantānupariyanti, ko eti siriyā jalaṁ.
Hatthi assaratha patti, senā ca caturaṅginī; Samantānupariyanti, ko eti siriyā jalaṁ.
Kassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati; Akkhobhaṇī apariyantā, sāgarasseva ūmiyo.
Rājābhirājā manojo, indova jayataṁ pati; Nandassajjhāvaraṁ eti, assamaṁ brahmacārinaṁ.
Tassesā mahatī senā, piṭṭhito anuvattati; Akkhobhaṇī apariyantā, sāgarasseva ūmiyo.
Anulittā candanena, kāsikuttamadhārino; Sabbe pañjalikā hutvā, isīnaṁ ajjhupāgamuṁ.
“Kacci nu bhoto kusalaṁ, kacci bhoto anāmayaṁ; Kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū.
Kacci ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, kacci hiṁsā na vijjati”.
“Kusalañceva no rāja, atho rāja anāmayaṁ; Atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū.
Atho ḍaṁsā makasā ca, appameva sarīsapā; Vane vāḷamigākiṇṇe, hiṁsā mayhaṁ na vijjati.
Bahūni vassapūgāni, assame sammataṁ idha; Nābhijānāmi uppannaṁ, ābādhaṁ amanoramaṁ.
Svāgataṁ te mahārāja, atho te adurāgataṁ; Issarosi anuppatto, yaṁ idhatthi pavedaya.
Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo; Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṁ varaṁ.
Idampi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā; Tato piva mahārāja, sace tvaṁ abhikaṅkhasi”.
“Paṭiggahitaṁ yaṁ dinnaṁ, sabbassa agghiyaṁ kataṁ; Nandassāpi nisāmetha, vacanaṁ so pavakkhati.
Ajjhāvaramhā nandassa, bhoto santikamāgatā; Suṇātu bhavaṁ vacanaṁ, nandassa parisāya ca”.
“Parosataṁ jānapadā, mahāsālā ca brāhmaṇā; Ime ca khattiyā sabbe, abhijātā yasassino; Bhavañca rājā manojo, anumaññantu me vaco.
Ye ca santi samītāro, yakkhāni idha massame; Araññe bhūtabhabyāni, suṇantu vacanaṁ mama.
Namo katvāna bhūtānaṁ, isiṁ vakkhāmi subbataṁ; So tyāhaṁ dakkhiṇā bāhu, tava kosiya sammato.
Pitaraṁ me janettiñca, bhattukāmassa me sato; Vīra puññamidaṁ ṭhānaṁ, mā maṁ kosiya vāraya.
Sabbhi hetaṁ upaññātaṁ, mametaṁ upanissaja; Uṭṭhānapāricariyāya, dīgharattaṁ tayā kataṁ; Mātāpitūsu puññāni, mama lokadado bhava.
Tatheva santi manujā, dhamme dhammapadaṁ vidū; Maggo saggassa lokassa, yathā jānāsi tvaṁ ise.
Uṭṭhānapāricariyāya, mātāpitusukhāvahaṁ; Taṁ maṁ puññā nivāreti, ariyamaggāvaro naro”.
“Suṇantu bhonto vacanaṁ, bhāturajjhāvarā mama; Kulavaṁsaṁ mahārāja, porāṇaṁ parihāpayaṁ; Adhammacārī jeṭṭhesu, nirayaṁ sopapajjati.
Ye ca dhammassa kusalā, porāṇassa disampati; Cārittena ca sampannā, na te gacchanti duggatiṁ.
Mātā pitā ca bhātā ca, bhaginī ñātibandhavā; Sabbe jeṭṭhassa te bhārā, evaṁ jānāhi bhāradha.
Ādiyitvā garuṁ bhāraṁ, nāviko viya ussahe; Dhammañca nappamajjāmi, jeṭṭho casmi rathesabha”.
“Adhigamā tame ñāṇaṁ, Jālaṁva jātavedato; Evameva no bhavaṁ dhammaṁ, Kosiyo pavidaṁsayi.
Yathā udayamādicco, Vāsudevo pabhaṅkaro; Pāṇīnaṁ pavidaṁseti, Rūpaṁ kalyāṇapāpakaṁ; Evameva no bhavaṁ dhammaṁ, Kosiyo pavidaṁsayi”.
“Evaṁ me yācamānassa, añjaliṁ nāvabujjhatha; Tava paddhacaro hessaṁ, vuṭṭhito paricārako”.
“Addhā nanda vijānāsi, Saddhammaṁ sabbhi desitaṁ; Ariyo ariyasamācāro, Bāḷhaṁ tvaṁ mama ruccasi.
Bhavantaṁ vadāmi bhotiñca, suṇātha vacanaṁ mama; Nāyaṁ bhāro bhāramato, ahu mayhaṁ kudācanaṁ.
Taṁ maṁ upaṭṭhitaṁ santaṁ, mātāpitusukhāvahaṁ; Nando ajjhāvaraṁ katvā, upaṭṭhānāya yācati.
Yo ve icchati kāmena, santānaṁ brahmacārinaṁ; Nandaṁ vo varatha eko, kaṁ nando upatiṭṭhatu”.
“Tayā tāta anuññātā, soṇa taṁ nissitā mayaṁ; Upaghātuṁ labhe nandaṁ, muddhani brahmacārinaṁ.
Assatthasseva taruṇaṁ, pavāḷaṁ māluteritaṁ; Cirassaṁ nandaṁ disvāna, hadayaṁ me pavedhati.
Yadā suttāpi supine, nandaṁ passāmi āgataṁ; Udaggā sumanā homi, nando no āgato ayaṁ.
Yadā ca paṭibujjhitvā, nandaṁ passāmi nāgataṁ; Bhiyyo āvisatī soko, domanassañcanappakaṁ.
Sāhaṁ ajja cirassampi, nandaṁ passāmi āgataṁ; Bhattucca mayhañca piyo, nando no pāvisī gharaṁ.
Pitupi nando suppiyo, Yaṁ nando nappavase gharā; Labhatū tāta nando taṁ, Maṁ nando upatiṭṭhatu”.
“Anukampikā patiṭṭhā ca, pubbe rasadadī ca no; Maggo saggassa lokassa, mātā taṁ varate ise.
Pubbe rasadadī gottī, mātā puññūpasaṁhitā; Maggo saggassa lokassa, mātā taṁ varate ise”.
“Ākaṅkhamānā puttaphalaṁ, devatāya namassati; Nakkhattāni ca pucchati, utusaṁvaccharāni ca.
Tassā utumhi nhātāya, hoti gabbhassa vokkamo; Tena dohaḷinī hoti, suhadā tena vuccati.
Saṁvaccharaṁ vā ūnaṁ vā, pariharitvā vijāyati; Tena sā janayantīti, janetti tena vuccati.
Thanakhīrena gītena, aṅgapāvuraṇena ca; Rodantaṁ puttaṁ toseti, tosentī tena vuccati.
Tato vātātape ghore, mamaṁ katvā udikkhati; Dārakaṁ appajānantaṁ, posentī tena vuccati.
Yañca mātudhanaṁ hoti, yañca hoti pituddhanaṁ; Ubhayampetassa gopeti, api puttassa no siyā.
Evaṁ putta aduṁ putta, iti mātā vihaññati; Pamattaṁ paradāresu, nisīthe pattayobbane; Sāyaṁ puttaṁ anāyantaṁ, iti mātā vihaññati.
Evaṁ kicchā bhato poso, mātu aparicārako; Mātari micchā caritvāna, nirayaṁ sopapajjati.
Evaṁ kicchā bhato poso, pitu aparicārako; Pitari micchā caritvāna, nirayaṁ sopapajjati.
Dhanāpi dhanakāmānaṁ, Nassati iti me sutaṁ; Mātaraṁ aparicaritvāna, Kicchaṁ vā so nigacchati.
Dhanāpi dhanakāmānaṁ, Nassati iti me sutaṁ; Pitaraṁ aparicaritvāna, Kicchaṁ vā so nigacchati.
Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṁ; Mātaraṁ paricaritvāna, labbhametaṁ vijānato.
Ānando ca pamodo ca, sadā hasitakīḷitaṁ; Pitaraṁ paricaritvāna, labbhametaṁ vijānato.
Dānañca piyavācā ca, atthacariyā ca yā idha; Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṁ; Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato.
Ete ca saṅgahā nāssu, na mātā puttakāraṇā; Labhetha mānaṁ pūjaṁ vā, pitā vā puttakāraṇā.
Yasmā ca saṅgahā ete, sammapekkhanti paṇḍitā; Tasmā mahattaṁ papponti, pāsaṁsā ca bhavanti te.
Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare; Āhuneyyā ca puttānaṁ, pajāya anukampakā.
Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito; Annena atho pānena, vatthena sayanena ca; Ucchādanena nhāpanena, pādānaṁ dhovanena ca.
Tāya naṁ pāricariyāya, Mātāpitūsu paṇḍitā; Idheva naṁ pasaṁsanti, Pecca sagge pamodatī”ti.
Soṇanandajātakaṁ dutiyaṁ.
Sattatinipātaṁ niṭṭhitaṁ.
Tassuddānaṁ
Atha sattatimamhi nipātavare, Sabhāvantu kusāvatirājavaro; Atha soṇasunandavaro ca puna, Abhivāsitasattatimamhi suteti.