“Himavantassāvidūre, nisabho nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṁ, paṇṇasālā sumāpitā.

Kosiyo nāma nāmena, jaṭilo uggatāpano; Ekākiyo adutiyo, vasāmi nisabhe tadā.

Phalaṁ mūlañca paṇṇañca, na bhuñjāmi ahaṁ tadā; Pavattaṁva supātāhaṁ, upajīvāmi tāvade.

Nāhaṁ kopemi ājīvaṁ, cajamānopi jīvitaṁ; Ārādhemi sakaṁ cittaṁ, vivajjemi anesanaṁ.

Rāgūpasaṁhitaṁ cittaṁ, yadā uppajjate mama; Sayaṁva paccavekkhāmi, ekaggo taṁ damemahaṁ.

‘Rajjase rajjanīye ca, dussanīye ca dussase; Muyhase mohanīye ca, nikkhamassu vanā tuvaṁ.

Visuddhānaṁ ayaṁ vāso, nimmalānaṁ tapassinaṁ; Mā kho visuddhaṁ dūsesi, nikkhamassu vanā tuvaṁ.

Agāriko bhavitvāna, yadā puttaṁ labhissasi; Ubhopi mā virādhesi, nikkhamassu vanā tuvaṁ.

Chavālātaṁ yathā kaṭṭhaṁ, na kvaci kiccakārakaṁ; Neva gāme araññe vā, na hi taṁ kaṭṭhasammataṁ.

Chavālātūpamo tvaṁsi, na gihī nāpi saññato; Ubhato muttako ajja, nikkhamassu vanā tuvaṁ.

Siyā nu kho tava etaṁ, ko pajānāti te idaṁ; Saddhādhuraṁ vahisi me, kosajjabahulāya ca.

Jigucchissanti taṁ viññū, asuciṁ nāgariko yathā; Ākaḍḍhitvāna isayo, codayissanti taṁ sadā.

Taṁ viññū pavadissanti, samatikkantasāsanaṁ; Saṁvāsaṁ alabhanto hi, kathaṁ jīvihisi tuvaṁ.

Tidhā pabhinnaṁ mātaṅgaṁ, kuñjaraṁ saṭṭhihāyanaṁ; Balī nāgo upagantvā, yūthā nīharate gajaṁ.

Yūthā vinissaṭo santo, sukhaṁ sātaṁ na vindati; Dukkhito vimano hoti, pajjhāyanto pavedhati.

Tatheva jaṭilā tampi, nīharissanti dummatiṁ; Tehi tvaṁ nissaṭo santo, sukhaṁ sātaṁ na lacchasi.

Divā vā yadi vā rattiṁ, sokasallasamappito; Ḍayhasi pariḷāhena, gajo yūthāva nissaṭo.

Jātarūpaṁ yathā kūṭaṁ, neva jhāyati katthaci; Tathā sīlavihīno tvaṁ, na jhāyissasi katthaci.

Agāraṁ vasamānopi, kathaṁ jīvihisi tuvaṁ; Mattikaṁ pettikañcāpi, natthi te nihitaṁ dhanaṁ.

Sayaṁ kammaṁ karitvāna, gatte sedaṁ pamocayaṁ; Evaṁ jīvihisi gehe, sādhu te taṁ na ruccati.

Evāhaṁ tattha vāremi, saṅkilesagataṁ manaṁ; Nānādhammakathaṁ katvā, pāpā cittaṁ nivārayiṁ’.

Evaṁ me viharantassa, appamādavihārino; Tiṁsavassasahassāni, vipine me atikkamuṁ.

Appamādarataṁ disvā, uttamatthaṁ gavesakaṁ; Padumuttarasambuddho, āgacchi mama santikaṁ.

Timbarūsakavaṇṇābho, appameyyo anūpamo; Rūpenāsadiso buddho, ākāse caṅkamī tadā.

Suphullo sālarājāva, vijjūvabbhaghanantare; Ñāṇenāsadiso buddho, ākāse caṅkamī tadā.

Sīharājāvasambhīto, gajarājāva dappito; Lāsito byaggharājāva, ākāse caṅkamī tadā.

Siṅgīnikkhasavaṇṇābho, khadiraṅgārasannibho; Maṇi yathā jotiraso, ākāse caṅkamī tadā.

Visuddhakelāsanibho, puṇṇamāyeva candimā; Majjhanhikeva sūriyo, ākāse caṅkamī tadā.

Disvā nabhe caṅkamantaṁ, evaṁ cintesahaṁ tadā; ‘Devo nu kho ayaṁ satto, udāhu manujo ayaṁ.

Na me suto vā diṭṭho vā, mahiyā ediso naro; Api mantapadaṁ atthi, ayaṁ satthā bhavissati’.

Evāhaṁ cintayitvāna, sakaṁ cittaṁ pasādayiṁ; Nānāpupphañca gandhañca, sannipātesahaṁ tadā.

Pupphāsanaṁ paññapetvā, sādhucittaṁ manoramaṁ; Narasārathinaṁ aggaṁ, idaṁ vacanamabraviṁ.

‘Idaṁ me āsanaṁ vīra, paññattaṁ tavanucchavaṁ; Hāsayanto mamaṁ cittaṁ, nisīda kusumāsane’.

Nisīdi tattha bhagavā, asambhītova kesarī; Sattarattindivaṁ buddho, pavare kusumāsane.

Namassamāno aṭṭhāsiṁ, sattarattindivaṁ ahaṁ; Vuṭṭhahitvā samādhimhā, satthā loke anuttaro; Mama kammaṁ pakittento, idaṁ vacanamabravi.

‘Bhāvehi buddhānussatiṁ, bhāvanānamanuttaraṁ; Imaṁ satiṁ bhāvayitvā, pūrayissasi mānasaṁ.

Tiṁsakappasahassāni, devaloke ramissasi; Asītikkhattuṁ devindo, devarajjaṁ karissasi; Sahassakkhattuṁ cakkavattī, rājā raṭṭhe bhavissasi.

Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Anubhossasi taṁ sabbaṁ, buddhānussatiyā phalaṁ.

Bhavābhave saṁsaranto, mahābhogaṁ labhissasi; Bhoge te ūnatā natthi, buddhānussatiyā phalaṁ.

Kappasatasahassamhi, okkākakulasambhavo; Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.

Asītikoṭiṁ chaḍḍetvā, dāse kammakare bahū; Gotamassa bhagavato, sāsane pabbajissasi.

Ārādhayitvā sambuddhaṁ, gotamaṁ sakyapuṅgavaṁ; Subhūti nāma nāmena, hessati satthu sāvako.

Bhikkhusaṅghe nisīditvā, dakkhiṇeyyaguṇamhi taṁ; Tathāraṇavihāre ca, dvīsu agge ṭhapessati’.

Idaṁ vatvāna sambuddho, jalajuttamanāmako; Nabhaṁ abbhuggamī vīro, haṁsarājāva ambare.

Sāsito lokanāthena, namassitvā tathāgataṁ; Sadā bhāvemi mudito, buddhānussatimuttamaṁ.

Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca; Jahitvā mānusaṁ dehaṁ, tāvatiṁsaṁ agacchahaṁ.

Asītikkhattuṁ devindo, devarajjamakārayiṁ; Sahassakkhattuṁ rājā ca, cakkavattī ahosahaṁ.

Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ; Anubhomi susampattiṁ, buddhānussatiyā phalaṁ.

Bhavābhave saṁsaranto, mahābhogaṁ labhāmahaṁ; Bhoge me ūnatā natthi, buddhānussatiyā phalaṁ.

Satasahassito kappe, yaṁ kammamakariṁ tadā; Duggatiṁ nābhijānāmi, buddhānussatiyā phalaṁ.

Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”.

Itthaṁ sudaṁ āyasmā subhūti thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Subhūtittherassāpadānaṁ paṭhamaṁ.