“Nagare candavatiyā, mātuupaṭṭhāko ahuṁ; Andhā mātā pitā mayhaṁ, te posemi ahaṁ tadā.

Rahogato nisīditvā, evaṁ cintesahaṁ tadā; Posento mātāpitaro, pabbajjaṁ na labhāmahaṁ.

Mahandhakārapihitā, tividhaggīhi ḍayhare; Etādise bhave jāte, natthi koci vināyako.

Buddho loke samuppanno, dippati dāni sāsanaṁ; Sakkā uddharituṁ attā, puññakāmena jantunā.

Uggayha tīṇi saraṇe, paripuṇṇāni gopayiṁ; Tena kammena sukatena, paṭimokkhāmi duggatiṁ.

Nisabho nāma samaṇo, buddhassa aggasāvako; Tamahaṁ upagantvāna, saraṇagamanaṁ gahiṁ.

Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā saraṇagamanaṁ, paripuṇṇaṁ agopayiṁ.

Carime vattamānamhi, saraṇaṁ taṁ anussariṁ; Tena kammena sukatena, tāvatiṁsaṁ agacchahaṁ.

Devalokagato santo, puññakammasamāhito; Yaṁ desaṁ upapajjāmi, aṭṭha hetū labhāmahaṁ.

Disāsu pūjito homi, tikkhapañño bhavāmahaṁ; Sabbe devānuvattanti, amitabhogaṁ labhāmahaṁ.

Suvaṇṇavaṇṇo sabbattha, paṭikanto bhavāmahaṁ; Mittānaṁ acalo homi, yaso abbhuggato mamaṁ.

Asītikkhattu devindo, devarajjamakārayiṁ; Dibbasukhaṁ anubhaviṁ, accharāhi purakkhato.

Pañcasattatikkhattuñca, cakkavattī ahosahaṁ; Padesarajjaṁ vipulaṁ, gaṇanāto asaṅkhiyaṁ.

Pacchime bhave sampatte, puññakammasamāhito; Pure sāvatthiyaṁ jāto, mahāsāle suaḍḍhake.

Nagarā nikkhamitvāna, dārakehi purakkhato; Hasakhiḍḍasamaṅgīhaṁ, saṅghārāmaṁ upāgamiṁ.

Tatthaddasāsiṁ samaṇaṁ, vippamuttaṁ nirūpadhiṁ; So me dhammamadesesi, saraṇañca adāsi me.

Sohaṁ sutvāna saraṇaṁ, saraṇaṁ me anussariṁ; Ekāsane nisīditvā, arahattamapāpuṇiṁ.

Jātiyā sattame vasse, arahattamapāpuṇiṁ; Upasampādayi buddho, guṇamaññāya cakkhumā.

Aparimeyye ito kappe, saraṇāni agacchahaṁ; Tato me sukataṁ kammaṁ, phalaṁ dassesi me idha.

Sugopitaṁ me saraṇaṁ, mānasaṁ suppaṇīhitaṁ; Anubhotvā yasaṁ sabbaṁ, pattomhi acalaṁ padaṁ.

Yesaṁ sotāvadhānatthi, suṇotha mama bhāsato; Ahaṁ vo kathayissāmi, sāmaṁ diṭṭhaṁ padaṁ mama.

‘Buddho loke samuppanno, vattate jinasāsanaṁ; Amatā vāditā bherī, sokasallavinodanā.

Yathāsakena thāmena, puññakkhette anuttare; Adhikāraṁ kareyyātha, passayissatha nibbutiṁ.

Paggayha tīṇi saraṇe, pañcasīlāni gopiya; Buddhe cittaṁ pasādetvā, dukkhassantaṁ karissatha.

Sammā dhammaṁ bhāvetvāna, Sīlāni parigopiya; Aciraṁ arahattaṁ vo, Sabbepi pāpuṇissatha.

Tevijjo iddhipattomhi, cetopariyakovido; Sāvako te mahāvīra, saraṇo vandati satthuno’.

Aparimeyye ito kappe, saraṇaṁ buddhassa gacchahaṁ; Duggatiṁ nābhijānāmi, saraṇaṁ gamane phalaṁ.

Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime; Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṁ buddhassa sāsanaṁ”.

Itthaṁ sudaṁ āyasmā tisaraṇagamaniyo thero imā gāthāyo abhāsitthāti.

Tisaraṇagamaniyattherassāpadānaṁ tatiyaṁ.