Ahu rājā brahmadatto, pañcālānaṁ rathesabho; Ahorattānamaccayā, rājā kālamakrubbatha.

Tassa āḷāhanaṁ gantvā, bhariyā kandati ubbarī; Brahmadattaṁ apassantī, brahmadattāti kandati.

Isi ca tattha āgacchi, sampannacaraṇo muni; So ca tattha apucchittha, ye tattha susamāgatā.

“Kassa idaṁ āḷāhanaṁ, nānāgandhasameritaṁ; Kassāyaṁ kandati bhariyā, ito dūragataṁ patiṁ; Brahmadattaṁ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati”.

Te ca tattha viyākaṁsu, ye tattha susamāgatā; “Brahmadattassa bhadante, brahmadattassa mārisa.

Tassa idaṁ āḷāhanaṁ, nānāgandhasameritaṁ; Tassāyaṁ kandati bhariyā, ito dūragataṁ patiṁ; Brahmadattaṁ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati”.

“Chaḷāsītisahassāni, brahmadattassanāmakā; Imasmiṁ āḷāhane daḍḍhā, tesaṁ kamanusocasī”ti.

“Yo rājā cūḷanīputto, pañcālānaṁ rathesabho; Taṁ bhante anusocāmi, bhattāraṁ sabbakāmadan”ti.

“Sabbe vāhesuṁ rājāno, brahmadattassanāmakā; Sabbeva cūḷanīputtā, pañcālānaṁ rathesabhā.

Sabbesaṁ anupubbena, mahesittamakārayi; Kasmā purimake hitvā, pacchimaṁ anusocasī”ti.

“Ātume itthibhūtāya, dīgharattāya mārisa; Yassā me itthibhūtāya, saṁsāre bahubhāsasī”ti.

“Ahu itthī ahu puriso, pasuyonimpi āgamā; Evametaṁ atītānaṁ, pariyanto na dissatī”ti.

“Ādittaṁ vata maṁ santaṁ, ghatasittaṁva pāvakaṁ; Vārinā viya osiñcaṁ, sabbaṁ nibbāpaye daraṁ.

Abbahī vata me sallaṁ, sokaṁ hadayanissitaṁ; Yo me sokaparetāya, patisokaṁ apānudi.

Sāhaṁ abbūḷhasallāsmi, sītibhūtāsmi nibbutā; Na socāmi na rodāmi, tava sutvā mahāmunī”ti.

Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, samaṇassa subhāsitaṁ; Pattacīvaramādāya, pabbaji anagāriyaṁ.

Sā ca pabbajitā santā, agārasmā anagāriyaṁ; Mettacittaṁ abhāvesi, brahmalokūpapattiyā.

Gāmā gāmaṁ vicarantī, nigame rājadhāniyo; Uruvelā nāma so gāmo, yattha kālamakrubbatha.

Mettacittaṁ ābhāvetvā, brahmalokūpapattiyā; Itthicittaṁ virājetvā, brahmalokūpagā ahūti.

Ubbaripetavatthu terasamaṁ.

Ubbarivaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ

Mocakaṁ mātā mattā ca, Nandā kuṇḍalīnā ghaṭo; Dve seṭṭhī tunnavāyo ca, Uttara suttakaṇṇa ubbarīti.