“Nivesanaṁ kassa nudaṁ sunanda, Pākārena paṇḍumayena guttaṁ; Kā dissati aggisikhāva dūre, Vehāyasaṁ pabbataggeva acci.

Dhītā nvayaṁ kassa sunanda hoti, Suṇisā nvayaṁ kassa athopi bhariyā; Akkhāhi me khippamidheva puṭṭho, Avāvaṭā yadi vā atthi bhattā”.

“Ahañhi jānāmi janinda etaṁ, Matyā ca petyā ca athopi assā; Taveva so puriso bhūmipāla, Rattindivaṁ appamatto tavatthe.

Iddho ca phīto ca suvaḍḍhito ca, Amacco ca te aññataro janinda; Tassesā bhariyābhipārakassa, Ummādantī nāmadheyyena rāja”.

“Ambho ambho nāmamidaṁ imissā, Matyā ca petyā ca kataṁ susādhu; Tadā hi mayhaṁ avalokayantī, Ummattakaṁ ummadantī akāsi.

Yā puṇṇamāse migamandalocanā, Upāvisi puṇḍarīkattacaṅgī; Dve puṇṇamāyo tadahū amaññahaṁ, Disvāna pārāvatarattavāsiniṁ.

Aḷārapamhehi subhehi vaggubhi, Palobhayantī maṁ yadā udikkhati; Vijambhamānā harateva me mano, Jātā vane kimpurisīva pabbate.

Tadā hi brahatī sāmā, āmuttamaṇikuṇḍalā; Ekaccavasanā nārī, migī bhantāvudikkhati.

Kadāssu maṁ tambanakhā sulomā, Bāhāmudū candanasāralittā; Vaṭṭaṅgulī sannatadhīrakuttiyā, Nārī upaññissati sīsato subhā.

Kadāssu maṁ kañcanajāluracchadā, Dhītā tirīṭissa vilaggamajjhā; Mudūhi bāhāhi palissajissati, Brahāvane jātadumaṁva māluvā.

Kadāssu lākhārasarattasucchavī, Bindutthanī puṇḍarīkattacaṅgī; Mukhaṁ mukhena upanāmayissati, Soṇḍova soṇḍassa surāya thālaṁ.

Yadāddasaṁ taṁ tiṭṭhantiṁ, Sabbabhaddaṁ manoramaṁ; Tato sakassa cittassa, Nāvabodhāmi kañcinaṁ.

Ummādantimahaṁ daṭṭhā, āmuttamaṇikuṇḍalaṁ; Na supāmi divārattiṁ, sahassaṁva parājito.

Sakko ce me varaṁ dajjā, so ca labbhetha me varo; Ekarattaṁ dvirattaṁ vā, bhaveyyaṁ abhipārako; Ummādantyā ramitvāna, sivirājā tato siyaṁ”.

“Bhūtāni me bhūtapatī namassato, Āgamma yakkho idametadabravi; Rañño mano ummadantyā niviṭṭho, Dadāmi te taṁ paricārayassu”.

“Puññā ca dhaṁse amaro na camhi, Jano ca me pāpamidañca jaññā; Bhuso ca tyassa manaso vighāto, Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”.

“Janinda nāññatra tayā mayā vā, Sabbāpi kammassa katassa jaññā; Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”.

“Yo pāpakaṁ kamma karaṁ manusso, So maññati māyida maññiṁsu aññe; Passanti bhūtāni karontametaṁ, Yuttā ca ye honti narā pathabyā.

Añño nu te koci naro pathabyā, Saddheyya lokasmi na me piyāti; Bhuso ca tyassa manaso vighāto, Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”.

“Addhā piyā mayha janinda esā, Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla; Gaccheva tvaṁ ummadantiṁ bhadante, Sīhova selassa guhaṁ upeti”.

“Na pīḷitā attadukhena dhīrā, Sukhapphalaṁ kamma pariccajanti; Sammohitā vāpi sukhena mattā, Na pāpakammañca samācaranti”.

“Tuvañhi mātā ca pitā ca mayhaṁ, Bhattā patī posako devatā ca; Dāso ahaṁ tuyha saputtadāro, Yathāsukhaṁ sāmi karohi kāmaṁ”.

“Yo issaromhīti karoti pāpaṁ, Katvā ca so nuttasate paresaṁ; Na tena so jīvati dīghamāyu, Devāpi pāpena samekkhare naṁ.

Aññātakaṁ sāmikehī padinnaṁ, Dhamme ṭhitā ye paṭicchanti dānaṁ; Paṭicchakā dāyakā cāpi tattha, Sukhapphalaññeva karonti kammaṁ.

Añño nu te koci naro pathabyā, Saddheyya lokasmi na me piyāti; Bhuso ca tyassa manaso vighāto, Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”.

“Addhā piyā mayha janinda esā, Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla; Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”.

“Yo attadukkhena parassa dukkhaṁ, Sukhena vā attasukhaṁ dahāti; Yathevidaṁ mayha tathā paresaṁ, Yo evaṁ jānāti sa vedi dhammaṁ.

Añño nu te koci naro pathabyā, Saddheyya lokasmi na me piyāti; Bhuso ca tyassa manaso vighāto, Datvā piyaṁ ummadantiṁ adaṭṭhā”.

“Janinda jānāsi piyā mamesā, Na sā mamaṁ appiyā bhūmipāla; Piyena te dammi piyaṁ janinda, Piyadāyino deva piyaṁ labhanti”.

“So nūnāhaṁ vadhissāmi, attānaṁ kāmahetukaṁ; Na hi dhammaṁ adhammena, ahaṁ vadhitumussahe”.

“Sace tuvaṁ mayha satiṁ janinda, Na kāmayāsi naravīra seṭṭha; Cajāmi naṁ sabbajanassa sibyā, Mayā pamuttaṁ tato avhayesi naṁ”.

“Adūsiyañce abhipāraka tvaṁ, Cajāsi katte ahitāya tyassa; Mahā ca te upavādopi assa, Na cāpi tyassa nagaramhi pakkho”.

“Ahaṁ sahissaṁ upavādametaṁ, Nindaṁ pasaṁsaṁ garahañca sabbaṁ; Mametamāgacchatu bhūmipāla, Yathāsukhaṁ sivi karohi kāmaṁ”.

“Yo neva nindaṁ na panappasaṁsaṁ, Ādiyati garahaṁ nopi pūjaṁ; Sirī ca lakkhī ca apeti tamhā, Āpo suvuṭṭhīva yathā thalamhā”.

“Yaṁ kiñci dukkhañca sukhañca etto, Dhammātisārañca manovighātaṁ; Urasā ahaṁ paccuttarissāmi sabbaṁ, Pathavī yathā thāvarānaṁ tasānaṁ”.

“Dhammātisārañca manovighātaṁ, Dukkhañca nicchāmi ahaṁ paresaṁ; Ekovimaṁ hārayissāmi bhāraṁ, Dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto”.

“Saggūpagaṁ puññakammaṁ janinda, Mā me tuvaṁ antarāyaṁ akāsi; Dadāmi te ummadantiṁ pasanno, Rājāva yaññe dhanaṁ brāhmaṇānaṁ”.

“Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ, Sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca; Nindeyyu devā pitaro ca sabbe, Pāpañca passaṁ abhisamparāyaṁ”.

“Na hetadhammaṁ sivirāja vajjuṁ, Sanegamā jānapadā ca sabbe; Yaṁ te mayā ummadantī padinnā, Bhusehi rājā vanathaṁ sajāhi”.

“Addhā tuvaṁ katte hitesi mayhaṁ, Sakhā mamaṁ ummadantī tuvañca; Satañca dhammāni sukittitāni, Samuddavelāva duraccayāni”.

“Āhuneyyo mesi hitānukampī, Dhātā vidhātā casi kāmapālo; Tayī hutā rāja mahapphalā hi, Kāmena me ummadantiṁ paṭiccha”.

“Addhā hi sabbaṁ abhipāraka tvaṁ, Dhammaṁ acārī mama kattuputta; Añño nu te ko idha sotthikattā, Dvipado naro aruṇe jīvaloke”.

“Tuvaṁ nu seṭṭho tvamanuttarosi, Tvaṁ dhammagutto dhammavidū sumedho; So dhammagutto cirameva jīva, Dhammañca me desaya dhammapāla”.

“Tadiṅgha abhipāraka, suṇohi vacanaṁ mama; Dhammaṁ te desayissāmi, sataṁ āsevitaṁ ahaṁ.

Sādhu dhammaruci rājā, sādhu paññāṇavā naro; Sādhu mittānamaddubbho, pāpassākaraṇaṁ sukhaṁ.

Akkodhanassa vijite, ṭhitadhammassa rājino; Sukhaṁ manussā āsetha, sītacchāyāya saṅghare.

Na cāhametaṁ abhirocayāmi, Kammaṁ asamekkhakataṁ asādhu; Ye vāpi ñatvāna sayaṁ karonti, Upamā imā mayhaṁ tuvaṁ suṇohi.

Gavañce taramānānaṁ, jimhaṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, nette jimhaṁ gate sati.

Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So ce adhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukhaṁ seti, rājā ce hoti adhammiko.

Gavañce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo; Sabbā gāvī ujuṁ yanti, nette ujuṁ gate sati.

Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So sace dhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko.

Na cāpāhaṁ adhammena, amarattamabhipatthaye; Imaṁ vā pathaviṁ sabbaṁ, vijetuṁ abhipāraka.

Yañhi kiñci manussesu, ratanaṁ idha vijjati; Gāvo dāso hiraññañca, vatthiyaṁ haricandanaṁ.

Assitthiyo ratanaṁ maṇikañca, Yañcāpi me candasūriyā abhipālayanti; Na tassa hetu visamaṁ careyyaṁ, Majjhe sivīnaṁ usabhomhi jāto.

Netā hitā uggato raṭṭhapālo, Dhammaṁ sivīnaṁ apacāyamāno; So dhammamevānuvicintayanto, Tasmā sake cittavase na vatto”.

“Addhā tuvaṁ mahārāja, niccaṁ abyasanaṁ sivaṁ; Karissasi ciraṁ rajjaṁ, paññā hi tava tādisī.

Etaṁ te anumodāma, yaṁ dhammaṁ nappamajjasi; Dhammaṁ pamajja khattiyo, raṭṭhā cavati issaro.

Dhammaṁ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

Dhammaṁ cara mahārāja, puttadāresu khattiya; …pe…

Dhammaṁ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya; …pe…

Dhammaṁ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca; …pe…

Dhammaṁ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca; …pe…

Dhammaṁ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca; …pe…

Dhammaṁ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca; …pe…

Dhammaṁ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya; …pe…

Dhammaṁ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho; Idha dhammaṁ caritvāna, rāja saggaṁ gamissasi.

Dhammaṁ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā; Suciṇṇena divaṁ pattā, mā dhammaṁ rāja pāmado”ti.

Ummādantījātakaṁ dutiyaṁ.