- Jātaka
- Aṭṭhakanipāta
- Kaccānivagga
8. Ādittajātaka
“Ādittasmiṁ agārasmiṁ, yaṁ nīharati bhājanaṁ; Taṁ tassa hoti atthāya, no ca yaṁ tattha ḍayhati.
Evamādīpito loko, jarāya maraṇena ca; Nīharetheva dānena, dinnaṁ hoti sunīhataṁ”.
“Yo dhammaladdhassa dadāti dānaṁ, Uṭṭhānaviriyādhigatassa jantu; Atikkamma so vetaraṇiṁ yamassa, Dibbāni ṭhānāni upeti macco.
Dānañca yuddhañca samānamāhu, Appāpi santā bahuke jinanti; Appampi ce saddahāno dadāti, Teneva so hoti sukhī parattha.
Viceyya dānaṁ sugatappasatthaṁ, Ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke; Etesu dinnāni mahapphalāni, Bījāni vuttāni yathā sukhette.
Yo pāṇabhūtāni aheṭhayaṁ caraṁ, Parūpavādā na karoti pāpaṁ; Bhīruṁ pasaṁsanti na tattha sūraṁ, Bhayā hi santo na karonti pāpaṁ.
Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati; Majjhimena ca devattaṁ, uttamena visujjhati.
Addhā hi dānaṁ bahudhā pasatthaṁ, Dānā ca kho dhammapadaṁva seyyo; Pubbeva hi pubbatareva santo, Nibbānamevajjhagamuṁ sapaññā”ti.
Ādittajātakaṁ aṭṭhamaṁ.