“Yaṁ kiñci ratanaṁ atthi, dhataraṭṭhanivesane; Sabbāni te upayantu, dhītaraṁ dehi rājino”.

“Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācanaṁ; Taṁ vivāhaṁ asaṁyuttaṁ, kathaṁ amhe karomase”.

“Jīvitaṁ nūna te cattaṁ, raṭṭhaṁ vā manujādhipa; Na hi nāge kupitamhi, ciraṁ jīvanti tādisā.

Yo tvaṁ deva manussosi, iddhimantaṁ aniddhimā; Varuṇassa niyaṁputtaṁ, yāmunaṁ atimaññasi”.

“Nātimaññāmi rājānaṁ, dhataraṭṭhaṁ yasassinaṁ; Dhataraṭṭho hi nāgānaṁ, bahūnamapi issaro.

Ahi mahānubhāvopi, na me dhītaramāraho; Khattiyo ca videhānaṁ, abhijātā samuddajā”.

“Kambalassatarā uṭṭhentu, sabbe nāge nivedaya; Bārāṇasiṁ pavajjantu, mā ca kañci viheṭhayuṁ”.

“Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca; Rukkhaggesu ca lambantu, vitatā toraṇesu ca.

Ahampi sabbasetena, mahatā sumahaṁ puraṁ; Parikkhipissaṁ bhogehi, kāsīnaṁ janayaṁ bhayaṁ”.

Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, uragānekavaṇṇino; Bārāṇasiṁ pavajjiṁsu, na ca kañci viheṭhayuṁ.

Nivesanesu sobbhesu, rathiyā caccaresu ca; Rukkhaggesu ca lambiṁsu, vitatā toraṇesu ca.

Tesu disvāna lambante, puthū kandiṁsu nāriyo; Nāge soṇḍikate disvā, passasante muhuṁ muhuṁ.

Bārāṇasī pabyathitā, āturā samapajjatha; Bāhā paggayha pakkanduṁ, “dhītaraṁ dehi rājino”.

(…)

“Pupphābhihārassa vanassa majjhe, Ko lohitakkho vitatantaraṁso; Kā kambukāyūradharā suvatthā, Tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā.

Ko tvaṁ brahābāhu vanassa majjhe, Virocasi ghatasittova aggi; Mahesakkho aññatarosi yakkho, Udāhu nāgosi mahānubhāvo”.

“Nāgohamasmi iddhimā, tejassī duratikkamo; Ḍaṁseyyaṁ tejasā kuddho, phītaṁ janapadaṁ api.

Samuddajā hi me mātā, dhataraṭṭho ca me pitā; Sudassanakaniṭṭhosmi, bhūridattoti maṁ vidū.

Yaṁ gambhīraṁ sadāvaṭṭaṁ, rahadaṁ bhismaṁ pekkhasi; Esa dibyo mamāvāso, anekasataporiso.

Mayūrakoñcābhirudaṁ, nīlodaṁ vanamajjhato; Yamunaṁ pavisa mā bhīto, khemaṁ vattavataṁ sivaṁ.

Tattha patto sānucaro, saha puttena brāhmaṇa; Pūjito mayhaṁ kāmehi, sukhaṁ brāhmaṇa vacchasi”.

“Samā samantaparito, pahūtatagarā mahī; Indagopakasañchannā, sobhati harituttamā.

Rammāni vanacetyāni, rammā haṁsūpakūjitā; Opupphāpadmā tiṭṭhanti, pokkharañño sunimmitā.

Aṭṭhaṁsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā; Sahassathambhā pāsādā, pūrā kaññāhi jotare.

Vimānaṁ upapannosi, dibyaṁ puññehi attano; Asambādhaṁ sivaṁ rammaṁ, accantasukhasaṁhitaṁ.

Maññe sahassanettassa, vimānaṁ nābhikaṅkhasi; Iddhī hi tyāyaṁ vipulā, sakkasseva jutīmato”.

“Manasāpi na pattabbo, ānubhāvo jutīmato; Paricārayamānānaṁ, saindānaṁ vasavattinaṁ.

Taṁ vimānaṁ abhijjhāya, amarānaṁ sukhesinaṁ; Uposathaṁ upavasanto, semi vammikamuddhani”.

“Ahañca migamesāno, saputto pāvisiṁ vanaṁ; Taṁ maṁ mataṁ vā jīvaṁ vā, nābhivedenti ñātakā.

Āmantaye bhūridattaṁ, kāsiputtaṁ yasassinaṁ; Tayā no samanuññātā, api passemu ñātake”.

“Eso hi vata me chando, yaṁ vasesi mamantike; Na hi etādisā kāmā, sulabhā honti mānuse.

Sace tvaṁ nicchase vatthuṁ, mama kāmehi pūjito; Mayā tvaṁ samanuññāto, sotthiṁ passāhi ñātake”.

“Dhārayimaṁ maṇiṁ dibyaṁ, pasuṁ putte ca vindati; Arogo sukhito hoti, gacchevādāya brāhmaṇa”.

“Kusalaṁ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava; Pabbajissāmi jiṇṇosmi, na kāme abhipatthaye”.

“Brahmacariyassa ce bhaṅgo, hoti bhogehi kāriyaṁ; Avikampamāno eyyāsi, bahuṁ dassāmi te dhanaṁ”.

“Kusalaṁ paṭinandāmi, bhūridatta vaco tava; Punapi āgamissāmi, sace attho bhavissati”.

Idaṁ vatvā bhūridatto, Pesesi caturo jane; “Etha gacchatha uṭṭhetha, Khippaṁ pāpetha brāhmaṇaṁ”.

Tassa taṁ vacanaṁ sutvā, uṭṭhāya caturo janā; Pesitā bhūridattena, khippaṁ pāpesu brāhmaṇaṁ.

(…)

“Maṇiṁ paggayha maṅgalyaṁ, sādhuvittaṁ manoramaṁ; Selaṁ byañjanasampannaṁ, ko imaṁ maṇimajjhagā”.

“Lohitakkhasahassāhi, samantā parivāritaṁ; Ajja kālaṁ pathaṁ gacchaṁ, ajjhagāhaṁ maṇiṁ imaṁ”.

“Sūpaciṇṇo ayaṁ selo, accito mānito sadā; Sudhārito sunikkhitto, sabbatthamabhisādhaye.

Upacāravipannassa, nikkhepe dhāraṇāya vā; Ayaṁ selo vināsāya, pariciṇṇo ayoniso.

Na imaṁ akusalo dibyaṁ, maṇiṁ dhāretumāraho; Paṭipajja sataṁ nikkhaṁ, dehimaṁ ratanaṁ mama”.

“Na ca myāyaṁ maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā; Selo byañjanasampanno, neva keyyo maṇī mama”.

“No ce tayā maṇī keyyo, gohi vā ratanehi vā; Atha kena maṇī keyyo, taṁ me akkhāhi pucchito”.

“Yo me saṁse mahānāgaṁ, tejassiṁ duratikkamaṁ; Tassa dajjaṁ imaṁ selaṁ, jalantamiva tejasā”.

“Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, supaṇṇo patataṁ varo; Nāgaṁ jigīsamanvesi, anvesaṁ bhakkhamattano”.

“Nāhaṁ dijādhipo homi, na diṭṭho garuḷo mayā; Āsīvisena vittoti, vajjo brāhmaṇa maṁ vidū”.

“Kiṁ nu tuyhaṁ balaṁ atthi, kiṁ sippaṁ vijjate tava; Kismiṁ vā tvaṁ paratthaddho, uragaṁ nāpacāyasi”.

“Āraññikassa isino, cirarattaṁ tapassino; Supaṇṇo kosiyassakkhā, visavijjaṁ anuttaraṁ.

Taṁ bhāvitattaññataraṁ, sammantaṁ pabbatantare; Sakkaccaṁ taṁ upaṭṭhāsiṁ, rattindivamatandito.

So tadā pariciṇṇo me, vattavā brahmacariyavā; Dibbaṁ pātukarī mantaṁ, kāmasā bhagavā mama.

Tyāhaṁ mante paratthaddho, nāhaṁ bhāyāmi bhoginaṁ; Ācariyo visaghātānaṁ, alampānoti maṁ vidū”.

“Gaṇhāmase maṇiṁ tāta, somadatta vijānahi; Mā daṇḍena siriṁ pattaṁ, kāmasā pajahimhase”.

“Sakaṁ nivesanaṁ pattaṁ, yo taṁ brāhmaṇa pūjayi; Evaṁ kalyāṇakārissa, kiṁ mohā dubbhimicchasi.

Sace tvaṁ dhanakāmosi, bhūridatto padassati; Tameva gantvā yācassu, bahuṁ dassati te dhanaṁ”.

“Hatthagataṁ pattagataṁ, nikiṇṇaṁ khādituṁ varaṁ; Mā no sandiṭṭhiko attho, somadatta upaccagā”.

“Paccati niraye ghore, mahissamapi vivarati; Mittadubbhī hitaccāgī, jīvarevāpi sussati.

Sace tvaṁ dhanakāmosi, bhūridatto padassati; Maññe attakataṁ veraṁ, naciraṁ vedayissasi”.

“Mahāyaññaṁ yajitvāna, evaṁ sujjhanti brāhmaṇā; Mahāyaññaṁ yajissāma, evaṁ mokkhāma pāpakā”.

“Handa dāni apāyāmi, nāhaṁ ajja tayā saha; Padampekaṁ na gaccheyyaṁ, evaṁ kibbisakārinā”.

Idaṁ vatvāna pitaraṁ, somadatto bahussuto; Ujjhāpetvāna bhūtāni, tamhā ṭhānā apakkami.

“Gaṇhāhetaṁ mahānāgaṁ, āharetaṁ maṇiṁ mama; Indagopakavaṇṇābho, yassa lohitako siro.

Kappāsapicurāsīva, eso kāyo padissati; Vammikaggagato seti, taṁ tvaṁ gaṇhāhi brāhmaṇa”.

Athosadhehi dibbehi, jappaṁ mantapadāni ca; Evaṁ taṁ asakkhi satthuṁ, katvā parittamattano.

(…)

“Mamaṁ disvāna āyantaṁ, sabbakāmasamiddhinaṁ; Indriyāni ahaṭṭhāni, sāvaṁ jātaṁ mukhaṁ tava.

Padmaṁ yathā hatthagataṁ, Pāṇinā parimadditaṁ; Sāvaṁ jātaṁ mukhaṁ tuyhaṁ, Mamaṁ disvāna edisaṁ.

Kacci nu te nābhisasi, kacci te atthi vedanā; Yena sāvaṁ mukhaṁ tuyhaṁ, mamaṁ disvāna āgataṁ”.

“Supinaṁ tāta addakkhiṁ, ito māsaṁ adhogataṁ; Dakkhiṇaṁ viya me bāhuṁ, chetvā ruhiramakkhitaṁ; Puriso ādāya pakkāmi, mama rodantiyā sati.

Yatohaṁ supinamaddakkhiṁ, sudassana vijānahi; Tato divā vā rattiṁ vā, sukhaṁ me nopalabbhati”.

“Yaṁ pubbe parivāriṁsu, kaññā ruciraviggahā; Hemajālapaṭicchannā, bhūridatto na dissati.

Yaṁ pubbe parivāriṁsu, nettiṁsavaradhārino; Kaṇikārāva samphullā, bhūridatto na dissati.

Handa dāni gamissāma, bhūridattanivesanaṁ; Dhammaṭṭhaṁ sīlasampannaṁ, passāma tava bhātaraṁ”.

Tañca disvāna āyantiṁ, bhūridattassa mātaraṁ; Bāhā paggayha pakkanduṁ, bhūridattassa nāriyo.

“Puttaṁ teyye na jānāma, ito māsaṁ adhogataṁ; Mataṁ vā yadi vā jīvaṁ, bhūridattaṁ yasassinaṁ.

Sakuṇī hataputtāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ; Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī.

Kurarī hatachāpāva, suññaṁ disvā kulāvakaṁ; Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī.

Sā nūna cakkavākīva, pallalasmiṁ anodake; Ciraṁ dukkhena jhāyissaṁ, bhūridattaṁ apassatī.

Kammārānaṁ yathā ukkā, anto jhāyati no bahi; Evaṁ jhāyāmi sokena, bhūridattaṁ apassatī”.

Sālāva sampamathitā, mālutena pamadditā; Senti puttā ca dārā ca, bhūridattanivesane.

Idaṁ sutvāna nigghosaṁ, bhūridattanivesane; Ariṭṭho ca subhogo ca, padhāviṁsu anantarā.

“Amma assāsa mā soci, evaṁdhammā hi pāṇino; Cavanti upapajjanti, esassa pariṇāmitā”.

“Ahampi tāta jānāmi, evaṁdhammā hi pāṇino; Sokena ca paretasmi, bhūridattaṁ apassatī.

Ajja ce me imaṁ rattiṁ, sudassana vijānahi; Bhūridattaṁ apassantī, maññe hissāmi jīvitaṁ”.

“Amma assāsa mā soci, ānayissāma bhātaraṁ; Disodisaṁ gamissāma, bhātupariyesanaṁ caraṁ.

Pabbate giriduggesu, gāmesu nigamesu ca; Orena sattarattassa, bhātaraṁ passa āgataṁ”.

“Hatthā pamutto urago, pāde te nipatī bhusaṁ; Kacci nu taṁ ḍaṁsī tāta, mā bhāyi sukhito bhava”.

“Neva mayhaṁ ayaṁ nāgo, alaṁ dukkhāya kāyaci; Yāvatatthi ahiggāho, mayā bhiyyo na vijjati”.

“Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, ditto parisamāgato; Avhāyantu suyuddhena, suṇantu parisā mama”.

“Tvaṁ maṁ nāgena ālampa, ahaṁ maṇḍūkachāpiyā; Hotu no abbhutaṁ tattha, ā sahassehi pañcahi”.

“Ahañhi vasumā aḍḍho, tvaṁ daliddosi māṇava; Ko nu te pāṭibhogatthi, upajūtañca kiṁ siyā.

Upajūtañca me assa, pāṭibhogo ca tādiso; Hotu no abbhutaṁ tattha, ā sahassehi pañcahi”.

“Suṇohi me mahārāja, vacanaṁ bhaddamatthu te; Pañcannaṁ me sahassānaṁ, pāṭibhogo hi kittima”.

“Pettikaṁ vā iṇaṁ hoti, Yaṁ vā hoti sayaṅkataṁ; Kiṁ tvaṁ evaṁ bahuṁ mayhaṁ, Dhanaṁ yācasi brāhmaṇa”.

“Alampāno hi nāgena, mamaṁ abhijigīsati; Ahaṁ maṇḍūkachāpiyā, ḍaṁsayissāmi brāhmaṇaṁ.

Taṁ tvaṁ daṭṭhuṁ mahārāja, ajja raṭṭhābhivaḍḍhana; Khattasaṅghaparibyūḷho, niyyāhi ahidassanaṁ”.

“Neva taṁ atimaññāmi, sippavādena māṇava; Atimattosi sippena, uragaṁ nāpacāyasi”.

“Ahampi nātimaññāmi, sippavādena brāhmaṇa; Avisena ca nāgena, bhusaṁ vañcayase janaṁ.

Evañcetaṁ jano jaññā, Yathā jānāmi taṁ ahaṁ; Na tvaṁ labhasi ālampa, Bhusamuṭṭhiṁ kuto dhanaṁ”.

“Kharājino jaṭī dummī, ditto parisamāgato; Yo tvaṁ evaṁ gataṁ nāgaṁ, aviso atimaññasi.

Āsajja kho naṁ jaññāsi, puṇṇaṁ uggassa tejaso; Maññe taṁ bhasmarāsiṁva, khippameso karissati”.

“Siyā visaṁ siluttassa, deḍḍubhassa silābhuno; Neva lohitasīsassa, visaṁ nāgassa vijjati”.

“Sutametaṁ arahataṁ, saññatānaṁ tapassinaṁ; Idha dānāni datvāna, saggaṁ gacchanti dāyakā; Jīvanto dehi dānāni, yadi te atthi dātave.

Ayaṁ nāgo mahiddhiko, tejassī duratikkamo; Tena taṁ ḍaṁsayissāmi, so taṁ bhasmaṁ karissati”.

“Mayāpetaṁ sutaṁ samma, saññatānaṁ tapassinaṁ; Idha dānāni datvāna, saggaṁ gacchanti dāyakā; Tvameva dehi jīvanto, yadi te atthi dātave.

Ayaṁ ajamukhī nāma, puṇṇā uggassa tejaso; Tāya taṁ ḍaṁsayissāmi, sā taṁ bhasmaṁ karissati.

Yā dhītā dhataraṭṭhassa, vemātā bhaginī mama; Sā taṁ ḍaṁsatvajamukhī, puṇṇā uggassa tejaso.

Chamāyañce nisiñcissaṁ, brahmadatta vijānahi; Tiṇalatāni osadhyo, ussusseyyuṁ asaṁsayaṁ.

Uddhañce pātayissāmi, brahmadatta vijānahi; Satta vassāniyaṁ devo, na vasse na himaṁ pate.

Udake ce nisiñcissaṁ, brahmadatta vijānahi; Yāvantodakajā pāṇā, mareyyuṁ macchakacchapā”.

(…)

“Lokyaṁ sajantaṁ udakaṁ, payāgasmiṁ patiṭṭhitaṁ; Komaṁ ajjhoharī bhūto, ogāḷhaṁ yamunaṁ nadiṁ”.

“Yadesa lokādhipatī yasassī, Bārāṇasiṁ pakriya samantato; Tassāha putto uragūsabhassa, Subhogoti maṁ brāhmaṇa vedayanti”.

“Sace hi putto uragūsabhassa, Kāsissa rañño amarādhipassa; Mahesakkho aññataro pitā te, Maccesu mātā pana te atulyā; Na tādiso arahati brāhmaṇassa, Dāsampi ohārituṁ mahānubhāvo”.

“Rukkhaṁ nissāya vijjhittho, eṇeyyaṁ pātumāgataṁ; So viddho dūramacari, saravegena sīghavā.

Taṁ tvaṁ patitamaddakkhi, araññasmiṁ brahāvane; Sa maṁsakājamādāya, sāyaṁ nigrodhupāgami.

Sukasāḷikasaṅghuṭṭhaṁ, piṅgalaṁ santhatāyutaṁ; Kokilābhirudaṁ rammaṁ, dhuvaṁ haritasaddalaṁ.

Tattha te so pāturahu, iddhiyā yasasā jalaṁ; Mahānubhāvo bhātā me, kaññāhi parivārito.

So tena pariciṇṇo tvaṁ, sabbakāmehi tappito; Aduṭṭhassa tuvaṁ dubbhi, taṁ te veraṁ idhāgataṁ.

Khippaṁ gīvaṁ pasārehi, na te dassāmi jīvitaṁ; Bhātu parisaraṁ veraṁ, chedayissāmi te siraṁ”.

“Ajjhāyako yācayogī, āhutaggi ca brāhmaṇo; Etehi tīhi ṭhānehi, avajjho hoti brāhmaṇo”.

“Yaṁ pūraṁ dhataraṭṭhassa, ogāḷhaṁ yamunaṁ nadiṁ; Jotate sabbasovaṇṇaṁ, girimāhacca yāmunaṁ.

Tattha te purisabyagghā, sodariyā mama bhātaro; Yathā te tattha vakkhanti, tathā hessasi brāhmaṇa”.

(…)

“Anittarā ittarasampayuttā, Yaññā ca vedā ca subhoga loke; Tadaggarayhañhi vinindamāno, Jahāti vittañca satañca dhammaṁ.

Ajjhenamariyā pathaviṁ janindā, Vessā kasiṁ pāricariyañca suddā; Upāgu paccekaṁ yathāpadesaṁ, Katāhu ete vasināti āhu.

Dhātā vidhātā varuṇo kuvero, Somo yamo candimā vāyu sūriyo; Etepi yaññaṁ puthuso yajitvā, Ajjhāyakānaṁ atho sabbakāme.

Vikāsitā cāpasatāni pañca, Yo ajjuno balavā bhīmaseno; Sahassabāhu asamo pathabyā, Sopi tadā mādahi jātavedaṁ.

Yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṁ, Annena pānena yathānubhāvaṁ; Pasannacitto anumodamāno, Subhoga devaññataro ahosi.

Mahāsanaṁ devamanomavaṇṇaṁ, Yo sappinā asakkhi bhojetumaggiṁ; Sa yaññatantaṁ varato yajitvā, Dibbaṁ gatiṁ mucalindajjhagacchi.

Mahānubhāvo vassasahassajīvī, Yo pabbajī dassaneyyo uḷāro; Hitvā apariyanta raṭṭhaṁ sasenaṁ, Rājā dudīpopi jagāma saggaṁ.

Yo sāgarantaṁ sāgaro vijitvā, Yūpaṁ subhaṁ soṇṇamayaṁ uḷāraṁ; Ussesi vessānaramādahāno, Subhoga devaññataro ahosi.

Yassānubhāvena subhoga gaṅgā, Pavattatha dadhisannisinnaṁ samuddaṁ; Salomapādo paricariya maggiṁ, Aṅgo sahassakkhapurajjhagacchi.

Mahiddhiko devavaro yasassī, Senāpati tidive vāsavassa; So somayāgena malaṁ vihantvā, Subhoga devaññataro ahosi.

Akārayi lokamimaṁ parañca, Bhāgīrathiṁ himavantañca gijjhaṁ; Yo iddhimā devavaro yasassī, Sopi tadā ādahi jātavedaṁ.

Mālāgirī himavā yo ca gijjho, Sudassano nisabho kuveru; Ete ca aññe ca nagā mahantā, Cityā katā yaññakarehi māhu.

Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ, Tapassinaṁ yācayogotidhāhu; Tīre samuddassudakaṁ sajantaṁ, Taṁ sāgarojjhohari tenapeyyo.

Āyāgavatthūni puthū pathabyā, Saṁvijjanti brāhmaṇā vāsavassa; Purimaṁ disaṁ pacchimaṁ dakkhiṇuttaraṁ, Saṁvijjamānā janayanti vedaṁ”.

“Kalī hi dhīrāna kaṭaṁ magānaṁ, Bhavanti vedajjhagatānariṭṭha; Marīcidhammaṁ asamekkhitattā, Māyāguṇā nātivahanti paññaṁ.

Vedā na tāṇāya bhavanti dassa, Mittadduno bhūnahuno narassa; Na tāyate pariciṇṇo ca aggi, Dosantaraṁ maccamanariyakammaṁ.

Sabbañca maccā sadhanaṁ sabhogaṁ, Ādīpitaṁ dāru tiṇena missaṁ; Dahaṁ na tappe asamatthatejo, Ko taṁ subhikkhaṁ dvirasaññu kayirā.

Yathāpi khīraṁ vipariṇāmadhammaṁ, Dadhi bhavitvā navanītampi hoti; Evampi aggi vipariṇāmadhammo, Tejo samorohatī yogayutto.

Na dissatī aggimanuppaviṭṭho, Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi; Nāmatthamāno araṇīnarena, Nākammunā jāyati jātavedo.

Sace hi aggi antarato vaseyya, Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi; Sabbāni susseyyu vanāni loke, Sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṁ.

Karoti ce dārutiṇena puññaṁ, Bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ; Aṅgārikā loṇakarā ca sūdā, Sarīradāhāpi kareyyu puññaṁ.

Atha ce hi ete na karonti puññaṁ, Ajjhenamaggiṁ idha tappayitvā; Na koci lokasmiṁ karoti puññaṁ, Bhojaṁ naro dhūmasikhiṁ patāpavaṁ.

Kathañhi lokāpacito samāno, Amanuññagandhaṁ bahūnaṁ akantaṁ; Yadeva maccā parivajjayanti, Tadappasatthaṁ dvirasaññu bhuñje.

Sikhimpi devesu vadanti heke, Āpaṁ milakkhū pana devamāhu; Sabbeva ete vitathaṁ bhaṇanti, Aggī na devaññataro na cāpo.

Anindriyabaddhamasaññakāyaṁ, Vessānaraṁ kammakaraṁ pajānaṁ; Paricariya maggiṁ sugatiṁ kathaṁ vaje, Pāpāni kammāni pakubbamāno.

Sabbābhibhū tāhudha jīvikatthā, Aggissa brahmā paricārakoti; Sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṁ, Animmito nimmitaṁ vanditassa.

Hassaṁ anijjhānakhamaṁ atacchaṁ, Sakkārahetu pakiriṁsu pubbe; Te lābhasakkāre apātubhonte, Sandhāpitā jantubhi santidhammaṁ.

Ajjhenamariyā pathaviṁ janindā, Vessā kasiṁ pāricariyañca suddā; Upāgu paccekaṁ yathāpadesaṁ, Katāhu ete vasināti āhu.

Etañca saccaṁ vacanaṁ bhaveyya, Yathā idaṁ bhāsitaṁ brāhmaṇehi; Nākhattiyo jātu labhetha rajjaṁ, Nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe; Nāññatra vessehi kasiṁ kareyya, Suddo na mucce parapesanāya.

Yasmā ca etaṁ vacanaṁ abhūtaṁ, Musāvime odariyā bhaṇanti; Tadappapaññā abhisaddahanti, Passanti taṁ paṇḍitā attanāva.

Khatyā hi vessānaṁ baliṁ haranti, Ādāya satthāni caranti brāhmaṇā; Taṁ tādisaṁ saṅkhubhitaṁ pabhinnaṁ, Kasmā brahmā nujju karoti lokaṁ.

Sace hi so issaro sabbaloke, Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ; Kiṁ sabbalokaṁ vidahī alakkhiṁ, Kiṁ sabbalokaṁ na sukhiṁ akāsi.

Sace hi so issaro sabbaloke, Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ; Māyā musāvajjamadena cāpi, Lokaṁ adhammena kimatthamakāri.

Sace hi so issaro sabbaloke, Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṁ; Adhammiko bhūtapatī ariṭṭha, Dhamme sati yo vidahī adhammaṁ.

Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bhekā, Hantvā kimī sujjhati makkhikā ca; Etepi dhammā anariyarūpā, Kambojakānaṁ vitathā bahūnaṁ.

Sace hi so sujjhati yo hanāti, Hatopi so saggamupeti ṭhānaṁ; Bhovādi bhovādina mārayeyyuṁ, Ye cāpi tesaṁ abhisaddaheyyuṁ.

Neva migā na pasū nopi gāvo, Āyācanti attavadhāya keci; Vipphandamāne idha jīvikatthā, Yaññesu pāṇe pasumārabhanti.

Yūpussane pasubandhe ca bālā, Cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti; Ayaṁ te yūpo kāmaduho parattha, Bhavissati sassato samparāye.

Sace ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ, Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ; Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, Sace duhe tidive sabbakāme; Tevijjasaṅghāva puthū yajeyyuṁ, Abrāhmaṇaṁ kañci na yājayeyyuṁ.

Kuto ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṁ, Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ; Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, Kuto duhe tidive sabbakāme.

Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā, Cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti; Ādāya aggiṁ mama dehi vittaṁ, Tato sukhī hohisi sabbakāme.

Tamaggihuttaṁ saraṇaṁ pavissa, Cittehi vaṇṇehi mukhaṁ nayanti; Oropayitvā kesamassuṁ nakhañca, Vedehi vittaṁ atigāḷhayanti.

Kākā ulūkaṁva raho labhitvā, Ekaṁ samānaṁ bahukā samecca; Annāni bhutvā kuhakā kuhitvā, Muṇḍaṁ karitvā yaññapathossajanti.

Evañhi so vañcito brāhmaṇehi, Eko samāno bahukā samecca; Te yogayogena vilumpamānā, Diṭṭhaṁ adiṭṭhena dhanaṁ haranti.

Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhā, Tadassa ādāya dhanaṁ haranti; Te tādisā corasamā asantā, Vajjhā na haññanti ariṭṭha loke.

Indassa bāhārasi dakkhiṇāti, Yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṁ; Tañcepi saccaṁ maghavā chinnabāhu, Kenassa indo asure jināti.

Tañceva tucchaṁ maghavā samaṅgī, Hantā avajjho paramo sa devo; Mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā, Sandiṭṭhikā vañcanā esa loke.

Mālāgiri himavā yo ca gijjho, Sudassano nisabho kuveru; Ete ca aññe ca nagā mahantā, Cityā katā yaññakarehi māhu.

Yathāpakārāni hi iṭṭhakāni, Cityā katā yaññakarehi māhu; Na pabbatā honti tathāpakārā, Aññā disā acalā tiṭṭhaselā.

Na iṭṭhakā honti silā cirena, Na tattha sañjāyati ayo na lohaṁ; Yaññañca etaṁ parivaṇṇayantā, Cityā katā yaññakarehi māhu.

Ajjhāyakaṁ mantaguṇūpapannaṁ, Tapassinaṁ yācayogotidhāhu; Tīre samuddassudakaṁ sajantaṁ, Taṁ sāgarojjhohari tenapeyyo.

Parosahassampi samantavede, Mantūpapanne nadiyo vahanti; Na tena byāpannarasūdakā na, Kasmā samuddo atulo apeyyo.

Ye keci kūpā idha jīvaloke, Loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā; Na brāhmaṇajjhoharaṇena tesu, Āpo apeyyo dvirasaññu māhu.

Pure puratthā kā kassa bhariyā, Mano manussaṁ ajanesi pubbe; Tenāpi dhammena na koci hīno, Evampi vosaggavibhaṅgamāhu.

Caṇḍālaputtopi adhicca vede, Bhāseyya mante kusalo matīmā; Na tassa muddhāpi phaleyya sattadhā, Mantā ime attavadhāya katā.

Vācākatā giddhikatā gahītā, Dummocayā kabyapathānupannā; Bālāna cittaṁ visame niviṭṭhaṁ, Tadappapaññā abhisaddahanti.

Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, Na vijjatī porisiyaṁ balena; Manussabhāvo ca gavaṁva pekkho, Jātī hi tesaṁ asamā samānā.

Sace ca rājā pathaviṁ vijitvā, Sajīvavā assavapārisajjo; Sayameva so sattusaṅghaṁ vijeyya, Tassappajā niccasukhī bhaveyya.

Khattiyamantā ca tayo ca vedā, Atthena ete samakā bhavanti; Tesañca atthaṁ avinicchinitvā, Na bujjhatī oghapathaṁva channaṁ.

Khattiyamantā ca tayo ca vedā, Atthena ete samakā bhavanti; Lābho alābho ayaso yaso ca, Sabbeva tesaṁ catunnañca dhammā.

Yathāpi ibbhā dhanadhaññahetu, Kammāni karonti puthū pathabyā; Tevijjasaṅghā ca tatheva ajja, Kammāni karonti puthū pathabyā.

Ibbhehi ye te samakā bhavanti, Niccussukā kāmaguṇesu yuttā; Kammāni karonti puthū pathabyā, Tadappapaññā dvirasaññurā te”.

(…)

“Kassa bherī mudiṅgā ca, saṅkhāpaṇavadindimā; Purato paṭipannāni, hāsayantā rathesabhaṁ.

Kassa kañcanapaṭṭena, puthunā vijjuvaṇṇinā; Yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṁ.

Ukkāmukhapahaṭṭhaṁva, khadiraṅgārasannibhaṁ; Mukhañca rucirā bhāti, ko eti siriyā jalaṁ.

Kassa jambonadaṁ chattaṁ, sasalākaṁ manoramaṁ; Ādiccaraṁsāvaraṇaṁ, ko eti siriyā jalaṁ.

Kassa aṅgaṁ pariggayha, vālabījanimuttamaṁ; Ubhato varapuññassa, muddhani uparūpari.

Kassa pekhuṇahatthāni, citrāni ca mudūni ca; Kañcanamaṇidaṇḍāni, caranti dubhato mukhaṁ.

Khadiraṅgāravaṇṇābhā, ukkāmukhapahaṁsitā; Kassete kuṇḍalā vaggū, sobhanti dubhato mukhaṁ.

Kassa vātena chupitā, niddhantā mudukāḷakā; Sobhayanti nalāṭantaṁ, nabhā vijjurivuggatā.

Kassa etāni akkhīni, āyatāni puthūni ca; Ko sobhati visālakkho, kassetaṁ uṇṇajaṁ mukhaṁ.

Kassete lapanajātā, suddhā saṅkhavarūpamā; Bhāsamānassa sobhanti, dantā kuppilasādisā.

Kassa lākhārasasamā, hatthapādā sukhedhitā; Ko so bimboṭṭhasampanno, divā sūriyova bhāsati.

Himaccaye himavati, mahāsālova pupphito; Ko so odātapāvāro, jayaṁ indova sobhati.

Suvaṇṇapīḷakākiṇṇaṁ, maṇidaṇḍavicittakaṁ; Ko so parisamogayha, īsaṁ khaggaṁ pamuñcati.

Suvaṇṇavikatā cittā, sukatā cittasibbanā; Ko so omuñcate pādā, namo katvā mahesino”.

“Dhataraṭṭhā hi te nāgā, iddhimanto yasassino; Samuddajāya uppannā, nāgā ete mahiddhikā”ti.

Bhūridattajātakaṁ chaṭṭhaṁ.