- Jātaka
- Vīsatinipāta
- Mātaṅgavagga
2. Cittasambhūtajātaka
“Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ, Na kammunā kiñcana moghamatthi; Passāmi sambhūtaṁ mahānubhāvaṁ, Sakammunā puññaphalūpapannaṁ.
Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ, Na kammunā kiñcana moghamatthi; Kaccinnu cittassapi evamevaṁ, Iddho mano tassa yathāpi mayhaṁ”.
“Sabbaṁ narānaṁ saphalaṁ suciṇṇaṁ, Na kammunā kiñcana moghamatthi; Cittampi jānāhi tatheva deva, Iddho mano tassa yathāpi tuyhaṁ”.
“Bhavaṁ nu citto sutamaññato te, Udāhu te koci naṁ etadakkhā; Gāthā sugītā na mamatthi kaṅkhā, Dadāmi te gāmavaraṁ satañca”.
“Na cāhaṁ citto sutamaññato me, Isī ca me etamatthaṁ asaṁsi; ‘Gantvāna rañño paṭigāhi gāthaṁ, Api te varaṁ attamano dadeyya’”.
“Yojentu ve rājarathe, sukate cittasibbane; Kacchaṁ nāgānaṁ bandhatha, gīveyyaṁ paṭimuñcatha.
Āhaññantu bherimudiṅgasaṅkhe, Sīghāni yānāni ca yojayantu; Ajjevahaṁ assamaṁ taṁ gamissaṁ, Yattheva dakkhissamisiṁ nisinnaṁ”.
“Suladdhalābho vata me ahosi, Gāthā sugītā parisāya majjhe; Svāhaṁ isiṁ sīlavatūpapannaṁ, Disvā patīto sumanohamasmi”.
“Āsanaṁ udakaṁ pajjaṁ, paṭiggaṇhātu no bhavaṁ; Agghe bhavantaṁ pucchāma, agghaṁ kurutu no bhavaṁ”.
“Rammañca te āvasathaṁ karontu, Nārīgaṇehi paricārayassu; Karohi okāsamanuggahāya, Ubhopimaṁ issariyaṁ karoma”.
“Disvā phalaṁ duccaritassa rāja, Atho suciṇṇassa mahāvipākaṁ; Attānameva paṭisaṁyamissaṁ, Na patthaye putta pasuṁ dhanaṁ vā.
Dasevimā vassadasā, maccānaṁ idha jīvitaṁ; Apattaññeva taṁ odhiṁ, naḷo chinnova sussati.
Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā ratī kā dhanesanā; Kiṁ me puttehi dārehi, rāja muttosmi bandhanā.
Sohaṁ evaṁ pajānāmi, maccu me nappamajjati; Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā.
Jāti narānaṁ adhamā janinda, Caṇḍālayoni dvipadākaniṭṭhā; Sakehi kammehi supāpakehi, Caṇḍālagabbhe avasimha pubbe.
Caṇḍālāhumha avantīsu, migā nerañjaraṁ pati; Ukkusā nammadātīre, tyajja brāhmaṇakhattiyā.
Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, Mākāsi kammāni dukkhudrayāni.
Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, Mākāsi kammāni dukkhapphalāni.
Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, Mākāsi kammāni rajassirāni.
Upanīyati jīvitamappamāyu, Vaṇṇaṁ jarā hanti narassa jiyyato; Karohi pañcāla mameta vākyaṁ, Mākāsi kammaṁ nirayūpapattiyā”.
“Addhā hi saccaṁ vacanaṁ tavetaṁ, Yathā isī bhāsasi evametaṁ; Kāmā ca me santi anapparūpā, Te duccajā mādisakena bhikkhu.
Nāgo yathā paṅkamajjhe byasanno, Passaṁ thalaṁ nābhisambhoti gantuṁ; Evampahaṁ kāmapaṅke byasanno, Na bhikkhuno maggamanubbajāmi.
Yathāpi mātā ca pitā ca puttaṁ, Anusāsare kinti sukhī bhaveyya; Evampi maṁ tvaṁ anusāsa bhante, Yathā ciraṁ pecca sukhī bhaveyyaṁ”.
“No ce tuvaṁ ussahase janinda, Kāme ime mānusake pahātuṁ; Dhammiṁ baliṁ paṭṭhapayassu rāja, Adhammakāro tava māhu raṭṭhe.
Dūtā vidhāvantu disā catasso, Nimantakā samaṇabrāhmaṇānaṁ; Te annapānena upaṭṭhahassu, Vatthena senāsanapaccayena ca.
Annena pānena pasannacitto, Santappaya samaṇabrāhmaṇe ca; Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṁ, Anindito saggamupehi ṭhānaṁ.
Sace ca taṁ rāja mado saheyya, Nārīgaṇehi paricārayantaṁ; Imameva gāthaṁ manasī karohi, Bhāsesi cenaṁ parisāya majjhe.
Abbhokāsasayo jantu, vajantyā khīrapāyito; Parikiṇṇo suvānehi, svājja rājāti vuccatī”ti.
Cittasambhūtajātakaṁ dutiyaṁ.