“Daḷhadhammā nisārassa, dhanuṁ olubbha tiṭṭhasi; Khattiyo nusi rājañño, adu luddo vanecaro”ti.

“Assakādhipatissāhaṁ, bhante putto vanecaro; Nāmaṁ me bhikkhu te brūmi, sujāto iti maṁ vidū.

Mige gavesamānohaṁ, Ogāhanto brahāvanaṁ; Migaṁ tañceva nāddakkhiṁ, Tañca disvā ṭhito ahan”ti.

“Svāgataṁ te mahāpuñña, atho te adurāgataṁ; Etto udakamādāya, pāde pakkhālayassu te.

Idampi pānīyaṁ sītaṁ, ābhataṁ girigabbharā; Rājaputta tato pitvā, santhatasmiṁ upāvisā”ti.

“Kalyāṇī vata te vācā, Savanīyā mahāmuni; Nelā atthavatī vaggu, Mantvā atthañca bhāsasi.

Kā te rati vane viharato, Isinisabha vadehi puṭṭho; Tava vacanapathaṁ nisāmayitvā, Atthadhammapadaṁ samācaremase”ti.

“Ahiṁsā sabbapāṇīnaṁ, kumāramhāka ruccati; Theyyā ca aticārā ca, majjapānā ca ārati.

Ārati samacariyā ca, bāhusaccaṁ kataññutā; Diṭṭheva dhamme pāsaṁsā, dhammā ete pasaṁsiyāti.

Santike maraṇaṁ tuyhaṁ, oraṁ māsehi pañcahi; Rājaputta vijānāhi, attānaṁ parimocayā”ti.

“Katamaṁ svāhaṁ janapadaṁ gantvā, Kiṁ kammaṁ kiñca porisaṁ; Kāya vā pana vijjāya, Bhaveyyaṁ ajarāmaro”ti.

“Na vijjate so padeso, kammaṁ vijjā ca porisaṁ; Yattha gantvā bhave macco, rājaputtājarāmaro.

Mahaddhanā mahābhogā, raṭṭhavantopi khattiyā; Pahūtadhanadhaññāse, tepi no ajarāmarā.

Yadi te sutā andhakaveṇḍuputtā, Sūrā vīrā vikkantappahārino; Tepi āyukkhayaṁ pattā, Viddhastā sassatīsamā.

Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā; Ete caññe ca jātiyā, tepi no ajarāmarā.

Ye mantaṁ parivattenti, chaḷaṅgaṁ brahmacintitaṁ; Ete caññe ca vijjāya, tepi no ajarāmarā.

Isayo cāpi ye santā, saññatattā tapassino; Sarīraṁ tepi kālena, vijahanti tapassino.

Bhāvitattāpi arahanto, katakiccā anāsavā; Nikkhipanti imaṁ dehaṁ, puññapāpaparikkhayā”ti.

“Subhāsitā atthavatī, gāthāyo te mahāmuni; Nijjhattomhi subhaṭṭhena, tvañca me saraṇaṁ bhavā”ti.

“Mā maṁ tvaṁ saraṇaṁ gaccha, tameva saraṇaṁ vaja; Sakyaputtaṁ mahāvīraṁ, yamahaṁ saraṇaṁ gato”ti.

“Katarasmiṁ so janapade, satthā tumhāka mārisa; Ahampi daṭṭhuṁ gacchissaṁ, jinaṁ appaṭipuggalan”ti.

“Puratthimasmiṁ janapade, okkākakulasambhavo; Tatthāsi purisājañño, so ca kho parinibbuto”ti.

“Sace hi buddho tiṭṭheyya, Satthā tumhāka mārisa; Yojanāni sahassāni, Gaccheyyaṁ payirupāsituṁ.

Yato ca kho parinibbuto, satthā tumhāka mārisa; Nibbutampi mahāvīraṁ, gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ.

Upemi saraṇaṁ buddhaṁ, dhammañcāpi anuttaraṁ; Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṁ ahaṁ.

Pāṇātipātā viramāmi khippaṁ, Loke adinnaṁ parivajjayāmi; Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, Sakena dārena ca homi tuṭṭho”ti.

“Sahassaraṁsīva yathā mahappabho, Disaṁ yathā bhāti nabhe anukkamaṁ; Tathāpakāro tavāyaṁ mahāratho, Samantato yojanasattamāyato.

Suvaṇṇapaṭṭehi samantamotthaṭo, Urassa muttāhi maṇīhi cittito; Lekhā suvaṇṇassa ca rūpiyassa ca, Sobhenti veḷuriyamayā sunimmitā.

Sīsañcidaṁ veḷuriyassa nimmitaṁ, Yugañcidaṁ lohitakāya cittitaṁ; Yuttā suvaṇṇassa ca rūpiyassa ca, Sobhanti assā ca ime manojavā.

So tiṭṭhasi hemarathe adhiṭṭhito, Devānamindova sahassavāhano; Pucchāmi tāhaṁ yasavanta kovidaṁ, Kathaṁ tayā laddho ayaṁ uḷāro”ti.

“Sujāto nāmahaṁ bhante, rājaputto pure ahuṁ; Tvañca maṁ anukampāya, saññamasmiṁ nivesayi.

Khīṇāyukañca maṁ ñatvā, sarīraṁ pādāsi satthuno; Imaṁ sujāta pūjehi, taṁ te atthāya hehiti.

Tāhaṁ gandhehi mālehi, pūjayitvā samuyyuto; Pahāya mānusaṁ dehaṁ, upapannomhi nandanaṁ.

Nandane ca vane ramme, nānādijagaṇāyute; Ramāmi naccagītehi, accharāhi purakkhato”ti.

Cūḷarathavimānaṁ terasamaṁ.