“Daddallamānā vaṇṇena, yasasā ca yasassinī; Sabbe deve tāvatiṁse, vaṇṇena atirocasi.

Dassanaṁ nābhijānāmi, idaṁ paṭhamadassanaṁ; Kasmā kāyā nu āgamma, nāmena bhāsase maman”ti.

“Ahaṁ bhadde subhaddāsiṁ, pubbe mānusake bhave; Sahabhariyā ca te āsiṁ, bhaginī ca kaniṭṭhikā.

Sā ahaṁ kāyassa bhedā, vippamuttā tato cutā; Nimmānaratīnaṁ devānaṁ, upapannā sahabyatan”ti.

“Pahūtakatakalyāṇā, te deve yanti pāṇino; Yesaṁ tvaṁ kittayissasi, subhadde jātimattano.

Atha tvaṁ kena vaṇṇena, kena vā anusāsitā; Kīdiseneva dānena, subbatena yasassinī.

Yasaṁ etādisaṁ pattā, visesaṁ vipulamajjhagā; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti.

“Aṭṭheva piṇḍapātāni, yaṁ dānaṁ adadaṁ pure; Dakkhiṇeyyassa saṅghassa, pasannā sehi pāṇibhi.

Tena metādiso vaṇṇo, …pe… vaṇṇo ca me sabbadisā pabhāsatī”ti.

“Ahaṁ tayā bahutare bhikkhū, Saññate brahmacārayo; Tappesiṁ annapānena, Pasannā sehi pāṇibhi.

Tayā bahutaraṁ datvā, hīnakāyūpagā ahaṁ; Kathaṁ tvaṁ appataraṁ datvā, visesaṁ vipulamajjhagā; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti.

“Manobhāvanīyo bhikkhu, sandiṭṭho me pure ahu; Tāhaṁ bhattena nimantesiṁ, revataṁ attanaṭṭhamaṁ.

So me atthapurekkhāro, anukampāya revato; Saṅghe dehīti maṁvoca, tassāhaṁ vacanaṁ kariṁ.

Sā dakkhiṇā saṅghagatā, appameyye patiṭṭhitā; Puggalesu tayā dinnaṁ, na taṁ tava mahapphalan”ti.

“Idānevāhaṁ jānāmi, saṅghe dinnaṁ mahapphalaṁ; Sāhaṁ gantvā manussattaṁ, vadaññū vītamaccharā; Saṅghe dānāni dassāmi, appamattā punappunan”ti.

“Kā esā devatā bhadde, tayā mantayate saha; Sabbe deve tāvatiṁse, vaṇṇena atirocatī”ti.

“Manussabhūtā devinda, pubbe mānusake bhave; Sahabhariyā ca me āsi, bhaginī ca kaniṭṭhikā; Saṅghe dānāni datvāna, katapuññā virocatī”ti.

“Dhammena pubbe bhaginī, tayā bhadde virocati; Yaṁ saṅghamhi appameyye, patiṭṭhāpesi dakkhiṇaṁ”.

“Pucchito hi mayā buddho, gijjhakūṭamhi pabbate; Vipākaṁ saṁvibhāgassa, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

Yajamānānaṁ manussānaṁ, puññapekkhāna pāṇinaṁ; Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

Taṁ me buddho viyākāsi, jānaṁ kammaphalaṁ sakaṁ; Vipākaṁ saṁvibhāgassa, yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā; Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito.

Yajamānānaṁ manussānaṁ, puññapekkhāna pāṇinaṁ; Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, saṅghe dinnaṁ mahapphalaṁ.

Eso hi saṅgho vipulo mahaggato, Esappameyyo udadhīva sāgaro; Ete hi seṭṭhā naravīrasāvakā, Pabhaṅkarā dhammamudīrayanti.

Tesaṁ sudinnaṁ suhutaṁ suyiṭṭhaṁ, Ye saṅghamuddissa dadanti dānaṁ; Sā dakkhiṇā saṅghagatā patiṭṭhitā, Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā.

Etādisaṁ yaññamanussarantā, Ye vedajātā vicaranti loke; Vineyya maccheramalaṁ samūlaṁ, Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti.

Daddallavimānaṁ chaṭṭhaṁ.