“Api sakkova devindo, ramme cittalatāvane; Samantā anupariyāsi, nārīgaṇapurakkhatā; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā.

Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā.

Pucchāmi taṁ devi mahānubhāve, Manussabhūtā kimakāsi puññaṁ; Kenāsi evaṁ jalitānubhāvā, Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī”ti.

Sā devatā attamanā, moggallānena pucchitā; Pañhaṁ puṭṭhā viyākāsi, yassa kammassidaṁ phalaṁ.

“Ahaṁ manussesu manussabhūtā, Dāsī ahosiṁ parapessiyā kule.

Upāsikā cakkhumato, gotamassa yasassino; Tassā me nikkamo āsi, sāsane tassa tādino.

Kāmaṁ bhijjatuyaṁ kāyo, neva atthettha saṇṭhanaṁ; Sikkhāpadānaṁ pañcannaṁ, maggo sovatthiko sivo.

Akaṇṭako agahano, uju sabbhi pavedito; Nikkamassa phalaṁ passa, yathidaṁ pāpuṇitthikā.

Āmantanikā raññomhi, sakkassa vasavattino; Saṭṭhi tūriyasahassāni, paṭibodhaṁ karonti me.

Ālambo gaggaro bhīmo, sādhuvādī ca saṁsayo; Pokkharo ca suphasso ca, viṇāmokkhā ca nāriyo.

Nandā ceva sunandā ca, soṇadinnā sucimhitā; Alambusā missakesī ca, puṇḍarīkāti dāruṇī.

Eṇīphassā suphassā ca, subhaddā muduvādinī; Etā caññā ca seyyāse, accharānaṁ pabodhikā.

Tā maṁ kālenupāgantvā, abhibhāsanti devatā; Handa naccāma gāyāma, handa taṁ ramayāmase.

Nayidaṁ akatapuññānaṁ, katapuññānamevidaṁ; Asokaṁ nandanaṁ rammaṁ, tidasānaṁ mahāvanaṁ.

Sukhaṁ akatapuññānaṁ, idha natthi parattha ca; Sukhañca katapuññānaṁ, idha ceva parattha ca.

Tesaṁ sahabyakāmānaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ bahuṁ; Katapuññā hi modanti, sagge bhogasamaṅgino”ti.

Dāsivimānaṁ paṭhamaṁ.