- Jātaka
- Aṭṭhakanipāta
- Kaccānivagga
10. Dīpijātaka
“Khamanīyaṁ yāpanīyaṁ, kacci mātula te sukhaṁ; Sukhaṁ te ammā avaca, sukhakāmāva te mayaṁ”.
“Naṅguṭṭhaṁ me avakkamma, Heṭhayitvāna eḷike; Sājja mātulavādena, Muñcitabbā nu maññasi”.
“Puratthāmukho nisinnosi, Ahaṁ te mukhamāgatā; Pacchato tuyhaṁ naṅguṭṭhaṁ, Kathaṁ khvāhaṁ avakkamiṁ”.
“Yāvatā caturo dīpā, sasamuddā sapabbatā; Tāvatā mayhaṁ naṅguṭṭhaṁ, kathaṁ kho tvaṁ vivajjayi”.
“Pubbeva metamakkhiṁsu, mātā pitā ca bhātaro; Dīghaṁ duṭṭhassa naṅguṭṭhaṁ, sāmhi vehāyasāgatā”.
“Tañca disvāna āyantiṁ, antalikkhasmi eḷike; Migasaṅgho palāyittha, bhakkho me nāsito tayā”.
“Iccevaṁ vilapantiyā, eḷakiyā ruhagghaso; Galakaṁ anvāvamaddi, natthi duṭṭhe subhāsitaṁ.
Neva duṭṭhe nayo atthi, Na dhammo na subhāsitaṁ; Nikkamaṁ duṭṭhe yuñjetha, So ca sabbhiṁ na rañjatī”ti.
Dīpijātakaṁ dasamaṁ.
Aṭṭhakanipātaṁ niṭṭhitaṁ.
Tassuddānaṁ
Parisuddhā manāvilā vatthadharā, Bakarājassa kāyuraṁ daṇḍavaro; Atha aṅgāra cetiya devilinā, Atha āditta gaṅgā daseḷakināti.