• Jātaka
  • Tiṁsanipāta
  • Kiṁchandavagga

1. Kiṁchandajātaka

“Kiṁchando kimadhippāyo, eko sammasi ghammani; Kiṁ patthayāno kiṁ esaṁ, kena atthena brāhmaṇa”.

“Yathā mahā vāridharo, kumbho supariṇāhavā; Tathūpamaṁ ambapakkaṁ, vaṇṇagandharasuttamaṁ.

Taṁ vuyhamānaṁ sotena, disvānāmalamajjhime; Pāṇīhi naṁ gahetvāna, agyāyatanamāhariṁ.

Tato kadalipattesu, nikkhipitvā sayaṁ ahaṁ; Satthena naṁ vikappetvā, khuppipāsaṁ ahāsi me.

Sohaṁ apetadaratho, Byantībhūto dukhakkhamo; Assādaṁ nādhigacchāmi, Phalesvaññesu kesuci.

Sosetvā nūna maraṇaṁ, taṁ mamaṁ āvahissati; Ambaṁ yassa phalaṁ sādu, madhuraggaṁ manoramaṁ; Yamuddhariṁ vuyhamānaṁ, udadhismā mahaṇṇave.

Akkhātaṁ te mayā sabbaṁ, yasmā upavasāmahaṁ; Rammaṁ pati nisinnosmi, puthulomāyutā puthu.

Tvañca kho meva akkhāhi, attānamapalāyini; Kā vā tvamasi kalyāṇi, kissa vā tvaṁ sumajjhime.

Ruppapaṭṭapalimaṭṭhīva, byagghīva girisānujā; Yā santi nāriyo devesu, devānaṁ paricārikā.

Yā ca manussalokasmiṁ, Rūpenānvāgatitthiyo; Rūpena te sadisī natthi, Devesu gandhabbamanussaloke; Puṭṭhāsi me cārupubbaṅgi, Brūhi nāmañca bandhave”.

“Yaṁ tvaṁ pati nisinnosi, rammaṁ brāhmaṇa kosikiṁ; Sāhaṁ bhusālayāvutthā, varavārivahoghasā.

Nānādumagaṇākiṇṇā, bahukā girikandarā; Mameva pamukhā honti, abhisandanti pāvuse.

Atho bahū vanatodā, nīlavārivahindharā; Bahukā nāgavittodā, abhisandanti vārinā.

Tā ambajambulabujā, nīpā tālā cudumbarā; Bahūni phalajātāni, āvahanti abhiṇhaso.

Yaṁ kiñci ubhato tīre, phalaṁ patati ambuni; Asaṁsayaṁ taṁ sotassa, phalaṁ hoti vasānugaṁ.

Etadaññāya medhāvi, puthupañña suṇohi me; Mā rocaya mabhisaṅgaṁ, paṭisedha janādhipa.

Na vāhaṁ vaḍḍhavaṁ maññe, Yaṁ tvaṁ raṭṭhābhivaḍḍhana; Āceyyamāno rājisi, Maraṇaṁ abhikaṅkhasi.

Tassa jānanti pitaro, gandhabbā ca sadevakā; Ye cāpi isayo loke, saññatattā tapassino; Asaṁsayaṁ tepi jānanti, paṭṭhabhūtā yasassino”.

“Evaṁ viditvā vidū sabbadhammaṁ, Viddhaṁsanaṁ cavanaṁ jīvitassa; Na cīyatī tassa narassa pāpaṁ, Sace na ceteti vadhāya tassa.

Isipūgasamaññāte, evaṁ lokyā viditā sati; Anariyaparisambhāse, pāpakammaṁ jigīsasi.

Sace ahaṁ marissāmi, tīre te puthusussoṇi; Asaṁsayaṁ taṁ asiloko, mayi pete āgamissati.

Tasmā hi pāpakaṁ kammaṁ, rakkhasseva sumajjhime; Mā taṁ sabbo jano pacchā, pakuṭṭhāyi mayi mate”.

“Aññātametaṁ avisayhasāhi, Attānamambañca dadāmi te taṁ; So duccaje kāmaguṇe pahāya, Santiñca dhammañca adhiṭṭhitosi.

Yo hitvā pubbasaññogaṁ, pacchā saṁyojane ṭhito; Adhammañceva carati, pāpañcassa pavaḍḍhati.

Ehi taṁ pāpayissāmi, kāmaṁ appossuko bhava; Upānayāmi sītasmiṁ, viharāhi anussuko.

Taṁ puppharasamattebhi, vakkaṅgehi arindama; Koñcā mayūrā diviyā, kolaṭṭhimadhusāḷikā; Kūjitā haṁsapūgehi, kokilettha pabodhare.

Ambettha vippasākhaggā, palālakhalasannibhā; Kosambasaḷalā nīpā, pakkatālavilambino”.

“Mālī tiriṭī kāyūrī, aṅgadī candanussado; Rattiṁ tvaṁ paricāresi, divā vedesi vedanaṁ.

Soḷasitthisahassāni, yā temā paricārikā; Evaṁ mahānubhāvosi, abbhuto lomahaṁsano.

Kiṁ kammamakarī pubbe, pāpaṁ attadukhāvahaṁ; Yaṁ karitvā manussesu, piṭṭhimaṁsāni khādasi”.

“Ajjhenāni paṭiggayha, kāmesu gadhito ahaṁ; Acariṁ dīghamaddhānaṁ, paresaṁ ahitāyahaṁ.

Yo piṭṭhimaṁsiko hoti, evaṁ ukkacca khādati; Yathāhaṁ ajja khādāmi, piṭṭhimaṁsāni attano”ti.

Kiṁchandajātakaṁ paṭhamaṁ.