- Jātaka
- Tiṁsanipāta
- Kiṁchandavagga
1. Kiṁchandajātaka
“Kiṁchando kimadhippāyo, eko sammasi ghammani; Kiṁ patthayāno kiṁ esaṁ, kena atthena brāhmaṇa”.
“Yathā mahā vāridharo, kumbho supariṇāhavā; Tathūpamaṁ ambapakkaṁ, vaṇṇagandharasuttamaṁ.
Taṁ vuyhamānaṁ sotena, disvānāmalamajjhime; Pāṇīhi naṁ gahetvāna, agyāyatanamāhariṁ.
Tato kadalipattesu, nikkhipitvā sayaṁ ahaṁ; Satthena naṁ vikappetvā, khuppipāsaṁ ahāsi me.
Sohaṁ apetadaratho, Byantībhūto dukhakkhamo; Assādaṁ nādhigacchāmi, Phalesvaññesu kesuci.
Sosetvā nūna maraṇaṁ, taṁ mamaṁ āvahissati; Ambaṁ yassa phalaṁ sādu, madhuraggaṁ manoramaṁ; Yamuddhariṁ vuyhamānaṁ, udadhismā mahaṇṇave.
Akkhātaṁ te mayā sabbaṁ, yasmā upavasāmahaṁ; Rammaṁ pati nisinnosmi, puthulomāyutā puthu.
Tvañca kho meva akkhāhi, attānamapalāyini; Kā vā tvamasi kalyāṇi, kissa vā tvaṁ sumajjhime.
Ruppapaṭṭapalimaṭṭhīva, byagghīva girisānujā; Yā santi nāriyo devesu, devānaṁ paricārikā.
Yā ca manussalokasmiṁ, Rūpenānvāgatitthiyo; Rūpena te sadisī natthi, Devesu gandhabbamanussaloke; Puṭṭhāsi me cārupubbaṅgi, Brūhi nāmañca bandhave”.
“Yaṁ tvaṁ pati nisinnosi, rammaṁ brāhmaṇa kosikiṁ; Sāhaṁ bhusālayāvutthā, varavārivahoghasā.
Nānādumagaṇākiṇṇā, bahukā girikandarā; Mameva pamukhā honti, abhisandanti pāvuse.
Atho bahū vanatodā, nīlavārivahindharā; Bahukā nāgavittodā, abhisandanti vārinā.
Tā ambajambulabujā, nīpā tālā cudumbarā; Bahūni phalajātāni, āvahanti abhiṇhaso.
Yaṁ kiñci ubhato tīre, phalaṁ patati ambuni; Asaṁsayaṁ taṁ sotassa, phalaṁ hoti vasānugaṁ.
Etadaññāya medhāvi, puthupañña suṇohi me; Mā rocaya mabhisaṅgaṁ, paṭisedha janādhipa.
Na vāhaṁ vaḍḍhavaṁ maññe, Yaṁ tvaṁ raṭṭhābhivaḍḍhana; Āceyyamāno rājisi, Maraṇaṁ abhikaṅkhasi.
Tassa jānanti pitaro, gandhabbā ca sadevakā; Ye cāpi isayo loke, saññatattā tapassino; Asaṁsayaṁ tepi jānanti, paṭṭhabhūtā yasassino”.
“Evaṁ viditvā vidū sabbadhammaṁ, Viddhaṁsanaṁ cavanaṁ jīvitassa; Na cīyatī tassa narassa pāpaṁ, Sace na ceteti vadhāya tassa.
Isipūgasamaññāte, evaṁ lokyā viditā sati; Anariyaparisambhāse, pāpakammaṁ jigīsasi.
Sace ahaṁ marissāmi, tīre te puthusussoṇi; Asaṁsayaṁ taṁ asiloko, mayi pete āgamissati.
Tasmā hi pāpakaṁ kammaṁ, rakkhasseva sumajjhime; Mā taṁ sabbo jano pacchā, pakuṭṭhāyi mayi mate”.
“Aññātametaṁ avisayhasāhi, Attānamambañca dadāmi te taṁ; So duccaje kāmaguṇe pahāya, Santiñca dhammañca adhiṭṭhitosi.
Yo hitvā pubbasaññogaṁ, pacchā saṁyojane ṭhito; Adhammañceva carati, pāpañcassa pavaḍḍhati.
Ehi taṁ pāpayissāmi, kāmaṁ appossuko bhava; Upānayāmi sītasmiṁ, viharāhi anussuko.
Taṁ puppharasamattebhi, vakkaṅgehi arindama; Koñcā mayūrā diviyā, kolaṭṭhimadhusāḷikā; Kūjitā haṁsapūgehi, kokilettha pabodhare.
Ambettha vippasākhaggā, palālakhalasannibhā; Kosambasaḷalā nīpā, pakkatālavilambino”.
“Mālī tiriṭī kāyūrī, aṅgadī candanussado; Rattiṁ tvaṁ paricāresi, divā vedesi vedanaṁ.
Soḷasitthisahassāni, yā temā paricārikā; Evaṁ mahānubhāvosi, abbhuto lomahaṁsano.
Kiṁ kammamakarī pubbe, pāpaṁ attadukhāvahaṁ; Yaṁ karitvā manussesu, piṭṭhimaṁsāni khādasi”.
“Ajjhenāni paṭiggayha, kāmesu gadhito ahaṁ; Acariṁ dīghamaddhānaṁ, paresaṁ ahitāyahaṁ.
Yo piṭṭhimaṁsiko hoti, evaṁ ukkacca khādati; Yathāhaṁ ajja khādāmi, piṭṭhimaṁsāni attano”ti.
Kiṁchandajātakaṁ paṭhamaṁ.