• Jātaka
  • Mahānipāta
  • Mūgapakkhavagga

8. Mahānāradakassapajātaka

Ahu rājā videhānaṁ, aṅgati nāma khattiyo; Pahūtayoggo dhanimā, anantabalaporiso.

So ca pannarasiṁ rattiṁ, purimayāme anāgate; Cātumāsā komudiyā, amacce sannipātayi.

Paṇḍite sutasampanne, mhitapubbe vicakkhaṇe; Vijayañca sunāmañca, senāpatiṁ alātakaṁ.

Tamanupucchi vedeho, “paccekaṁ brūtha saṁ ruciṁ; Cātumāsā komudajja, juṇhaṁ byapahataṁ tamaṁ; Kāyajja ratiyā rattiṁ, viharemu imaṁ utuṁ”.

Tato senāpati rañño, Alāto etadabravi; “Haṭṭhaṁ yoggaṁ balaṁ sabbaṁ, Senaṁ sannāhayāmase.

Niyyāma deva yuddhāya, anantabalaporisā; Ye te vasaṁ na āyanti, vasaṁ upanayāmase; Esā mayhaṁ sakā diṭṭhi, ajitaṁ ojināmase”.

Alātassa vaco sutvā, sunāmo etadabravi; “Sabbe tuyhaṁ mahārāja, amittā vasamāgatā.

Nikkhittasatthā paccatthā, nivātamanuvattare; Uttamo ussavo ajja, na yuddhaṁ mama ruccati.

Annapānañca khajjañca, khippaṁ abhiharantu te; Ramassu deva kāmehi, naccagīte suvādite”.

Sunāmassa vaco sutvā, vijayo etadabravi; “Sabbe kāmā mahārāja, niccaṁ tava mupaṭṭhitā.

Na hete dullabhā deva, tava kāmehi modituṁ; Sadāpi kāmā sulabhā, netaṁ cittamataṁ mama.

Samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vāpi, upāsemu bahussutaṁ; Yo najja vinaye kaṅkhaṁ, atthadhammavidū ise”.

Vijayassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi; “Yathā vijayo bhaṇati, mayhampetaṁva ruccati.

Samaṇaṁ brāhmaṇaṁ vāpi, upāsemu bahussutaṁ; Yo najja vinaye kaṅkhaṁ, atthadhammavidū ise.

Sabbeva santā karotha matiṁ, Kaṁ upāsemu paṇḍitaṁ; Yo najja vinaye kaṅkhaṁ, Atthadhammavidū ise”.

Vedehassa vaco sutvā, alāto etadabravi; “Atthāyaṁ migadāyasmiṁ, acelo dhīrasammato.

Guṇo kassapagottāyaṁ, suto citrakathī gaṇī; Taṁ deva payirupāsemu, so no kaṅkhaṁ vinessati”.

Alātassa vaco sutvā, rājā codesi sārathiṁ; “Migadāyaṁ gamissāma, yuttaṁ yānaṁ idhānaya”.

Tassa yānaṁ ayojesuṁ, dantaṁ rūpiyapakkharaṁ; Sukkamaṭṭhaparivāraṁ, paṇḍaraṁ dosināmukhaṁ.

Tatrāsuṁ kumudāyuttā, cattāro sindhavā hayā; Anilūpamasamuppātā, sudantā soṇṇamālino.

Setacchattaṁ setaratho, setassā setabījanī; Vedeho sahamaccehi, niyyaṁ candova sobhati.

Tamanuyāyiṁsu bahavo, indikhaggadharā balī; Assapiṭṭhigatā vīrā, narā naravarādhipaṁ.

So muhuttaṁva yāyitvā, yānā oruyha khattiyo; Vedeho sahamaccehi, pattī guṇamupāgami.

Yepi tattha tadā āsuṁ, brāhmaṇibbhā samāgatā; Na te apanayī rājā, akataṁ bhūmimāgate.

Tato so mudukā bhisiyā, muducittakasanthate; Mudupaccatthate rājā, ekamantaṁ upāvisi.

Nisajja rājā sammodi, kathaṁ sāraṇiyaṁ tato; “Kacci yāpaniyaṁ bhante, vātānamaviyaggatā.

Kacci akasirā vutti, labhasi piṇḍayāpanaṁ; Apābādho casi kacci, cakkhuṁ na parihāyati”.

Taṁ guṇo paṭisammodi, vedehaṁ vinaye rataṁ; “Yāpanīyaṁ mahārāja, sabbametaṁ tadūbhayaṁ.

Kacci tuyhampi vedeha, paccantā na balīyare; Kacci arogaṁ yoggaṁ te, kacci vahati vāhanaṁ; Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpiyā”.

Paṭisammodito rājā, tato pucchi anantarā; Atthaṁ dhammañca ñāyañca, dhammakāmo rathesabho.

“Kathaṁ dhammaṁ care macco, mātāpitūsu kassapa; Kathaṁ care ācariye, puttadāre kathaṁ care.

Kathaṁ careyya vuḍḍhesu, kathaṁ samaṇabrāhmaṇe; Kathañca balakāyasmiṁ, kathaṁ janapade care.

Kathaṁ dhammaṁ caritvāna, maccā gacchanti suggatiṁ; Kathañceke adhammaṭṭhā, patanti nirayaṁ atho”.

Vedehassa vaco sutvā, kassapo etadabravi; “Suṇohi me mahārāja, saccaṁ avitathaṁ padaṁ.

Natthi dhammacaritassa, phalaṁ kalyāṇapāpakaṁ; Natthi deva paro loko, ko tato hi idhāgato.

Natthi deva pitaro vā, kuto mātā kuto pitā; Natthi ācariyo nāma, adantaṁ ko damessati.

Samatulyāni bhūtāni, natthi jeṭṭhāpacāyikā; Natthi balaṁ vīriyaṁ vā, kuto uṭṭhānaporisaṁ; Niyatāni hi bhūtāni, yathā goṭaviso tathā.

Laddheyyaṁ labhate macco, tattha dānaphalaṁ kuto; Natthi dānaphalaṁ deva, avaso devavīriyo.

Bālehi dānaṁ paññattaṁ, paṇḍitehi paṭicchitaṁ; Avasā denti dhīrānaṁ, bālā paṇḍitamānino.

Sattime sassatā kāyā, acchejjā avikopino; Tejo pathavī āpo ca, vāyo sukhaṁ dukhañcime; Jīve ca sattime kāyā, yesaṁ chettā na vijjati.

Natthi hantā va chettā vā, haññe yevāpi koci naṁ; Antareneva kāyānaṁ, satthāni vītivattare.

Yo cāpi siramādāya, paresaṁ nisitāsinā; Na so chindati te kāye, tattha pāpaphalaṁ kuto.

Cullāsītimahākappe, sabbe sujjhanti saṁsaraṁ; Anāgate tamhi kāle, saññatopi na sujjhati.

Caritvāpi bahuṁ bhadraṁ, neva sujjhantināgate; Pāpañcepi bahuṁ katvā, taṁ khaṇaṁ nātivattare.

Anupubbena no suddhi, kappānaṁ cullasītiyā; Niyatiṁ nātivattāma, velantamiva sāgaro”.

Kassapassa vaco sutvā, alāto etadabravi; “Yathā bhadanto bhaṇati, mayhampetaṁva ruccati.

Ahampi purimaṁ jātiṁ, sare saṁsaritattano; Piṅgalo nāmahaṁ āsiṁ, luddo goghātako pure.

Bārāṇasiyaṁ phītāyaṁ, bahuṁ pāpaṁ kataṁ mayā; Bahū mayā hatā pāṇā, mahiṁsā sūkarā ajā.

Tato cuto idha jāto, iddhe senāpatīkule; Natthi nūna phalaṁ pāpaṁ, yohaṁ na nirayaṁ gato”.

Athettha bījako nāma, dāso āsi paṭaccarī; Uposathaṁ upavasanto, guṇasantikupāgami.

Kassapassa vaco sutvā, alātassa ca bhāsitaṁ; Passasanto muhuṁ uṇhaṁ, rudaṁ assūni vattayi.

Tamanupucchi vedeho, “kimatthaṁ samma rodasi; Kiṁ te sutaṁ vā diṭṭhaṁ vā, kiṁ maṁ vedesi vedanaṁ”.

Vedehassa vaco sutvā, bījako etadabravi; “Natthi me vedanā dukkhā, mahārāja suṇohi me.

Ahampi purimaṁ jātiṁ, sarāmi sukhamattano; Sāketāhaṁ pure āsiṁ, bhāvaseṭṭhi guṇe rato.

Sammato brāhmaṇibbhānaṁ, saṁvibhāgarato suci; Na cāpi pāpakaṁ kammaṁ, sarāmi katamattano.

Tato cutāhaṁ vedeha, idha jāto duritthiyā; Gabbhamhi kumbhadāsiyā, yato jāto suduggato.

Evampi duggato santo, samacariyaṁ adhiṭṭhito; Upaḍḍhabhāgaṁ bhattassa, dadāmi yo me icchati.

Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, sadā upavasāmahaṁ; Na cāpi bhūte hiṁsāmi, theyyañcāpi vivajjayiṁ.

Sabbameva hi nūnetaṁ, suciṇṇaṁ bhavati nipphalaṁ; Niratthaṁ maññidaṁ sīlaṁ, alāto bhāsatī yathā.

Kalimeva nūna gaṇhāmi, asippo dhuttako yathā; Kaṭaṁ alāto gaṇhāti, kitavosikkhito yathā.

Dvāraṁ nappaṭipassāmi, yena gacchāmi suggatiṁ; Tasmā rāja parodāmi, sutvā kassapabhāsitaṁ”.

Bījakassa vaco sutvā, rājā aṅgati mabravi; “Natthi dvāraṁ sugatiyā, niyatiṁ kaṅkha bījaka.

Sukhaṁ vā yadi vā dukkhaṁ, niyatiyā kira labbhati; Saṁsārasuddhi sabbesaṁ, mā turittho anāgate.

Ahampi pubbe kalyāṇo, brāhmaṇibbhesu byāvaṭo; Vohāramanusāsanto, ratihīno tadantarā.

Punapi bhante dakkhemu, saṅgati ce bhavissati”; Idaṁ vatvāna vedeho, paccagā sanivesanaṁ.

Tato ratyā vivasāne, upaṭṭhānamhi aṅgati; Amacce sannipātetvā, idaṁ vacanamabravi.

“Candake me vimānasmiṁ, sadā kāme vidhentu me; Mā upagacchuṁ atthesu, guyhappakāsiyesu ca.

Vijayo ca sunāmo ca, senāpati alātako; Ete atthe nisīdantu, vohārakusalā tayo”.

Idaṁ vatvāna vedeho, “kāmeva bahumaññatha; Na cāpi brāhmaṇibbhesu, atthe kismiñci byāvaṭo”.

Tato dvesattarattassa, vedehassatrajā piyā; Rājakaññā rucā nāma, dhātimātaramabravi.

“Alaṅkarotha maṁ khippaṁ, sakhiyo cālaṅkarontu me; Suve pannaraso dibyo, gacchaṁ issarasantike”.

Tassā mālyaṁ abhihariṁsu, candanañca mahārahaṁ; Maṇisaṅkhamuttāratanaṁ, nānāratte ca ambare.

Tañca soṇṇamaye pīṭhe, nisinnaṁ bahukitthiyo; Parikiriya pasobhiṁsu, rucaṁ ruciravaṇṇiniṁ.

Sā ca sakhimajjhagatā, sabbābharaṇabhūsitā; Sateratā abbhamiva, candakaṁ pāvisī rucā.

Upasaṅkamitvā vedehaṁ, vanditvā vinaye rataṁ; Suvaṇṇakhacite pīṭhe, ekamantaṁ upāvisi.

Tañca disvāna vedeho, accharānaṁva saṅgamaṁ; Rucaṁ sakhimajjhagataṁ, idaṁ vacanamabravi.

“Kacci ramasi pāsāde, antopokkharaṇiṁ pati; Kacci bahuvidhaṁ khajjaṁ, sadā abhiharanti te.

Kacci bahuvidhaṁ mālyaṁ, ocinitvā kumāriyo; Gharake karotha paccekaṁ, khiḍḍāratiratā muhuṁ.

Kena vā vikalaṁ tuyhaṁ, kiṁ khippaṁ āharantu te; Manokarassu kuḍḍamukhī, api candasamamhipi”.

Vedehassa vaco sutvā, rucā pitaramabravi; “Sabbametaṁ mahārāja, labbhatissarasantike.

Suve pannaraso dibyo, sahassaṁ āharantu me; Yathādinnañca dassāmi, dānaṁ sabbavanīsvahaṁ”.

Rucāya vacanaṁ sutvā, rājā aṅgati mabravi; “Bahuṁ vināsitaṁ vittaṁ, niratthaṁ aphalaṁ tayā.

Uposathe vasaṁ niccaṁ, annapānaṁ na bhuñjasi; Niyatetaṁ abhuttabbaṁ, natthi puññaṁ abhuñjato.

Bījakopi hi sutvāna, tadā kassapabhāsitaṁ; Passasanto muhuṁ uṇhaṁ, rudaṁ assūni vattayi.

Yāva ruce jīvamānā, mā bhattamapanāmayi; Natthi bhadde paro loko, kiṁ niratthaṁ vihaññasi”.

Vedehassa vaco sutvā, rucā ruciravaṇṇinī; Jānaṁ pubbāparaṁ dhammaṁ, pitaraṁ etadabravi.

“Sutameva pure āsi, sakkhi diṭṭhamidaṁ mayā; Bālūpasevī yo hoti, bālova samapajjatha.

Mūḷho hi mūḷhamāgamma, bhiyyo mohaṁ nigacchati; Patirūpaṁ alātena, bījakena ca muyhituṁ.

Tvañca devāsi sappañño, dhiro atthassa kovido; Kathaṁ bālehi sadisaṁ, hīnadiṭṭhiṁ upāgami.

Sacepi saṁsārapathena sujjhati, Niratthiyā pabbajjā guṇassa; Kīṭova aggiṁ jalitaṁ apāpataṁ, Upapajjati mohamūḷho naggabhāvaṁ.

Saṁsārasuddhīti pure niviṭṭhā, Kammaṁ vidūsenti bahū ajānaṁ; Pubbe kalī duggahitovanatthā, Dummo ca yā balisā ambujova.

Upamaṁ te karissāmi, mahārāja tavatthiyā; Upamāya midhekacce, atthaṁ jānanti paṇḍitā.

Vāṇijānaṁ yathā nāvā, appamāṇabharā garu; Atibhāraṁ samādāya, aṇṇave avasīdati.

Evameva naro pāpaṁ, thokaṁ thokampi ācinaṁ; Atibhāraṁ samādāya, niraye avasīdati.

Na tāva bhāro paripūro, alātassa mahīpati; Ācināti ca taṁ pāpaṁ, yena gacchati duggatiṁ.

Pubbevassa kataṁ puññaṁ, alātassa mahīpati; Tasseva deva nissando, yañceso labhate sukhaṁ.

Khīyate cassa taṁ puññaṁ, tathā hi aguṇe rato; Ujumaggaṁ avahāya, kummaggamanudhāvati.

Tulā yathā paggahitā, ohite tulamaṇḍale; Unnameti tulāsīsaṁ, bhāre oropite sati.

Evameva naro puññaṁ, thokaṁ thokampi ācinaṁ; Saggātimāno dāsova, bījako sātave rato.

Yamajja bījako dāso, dukkhaṁ passati attani; Pubbevassa kataṁ pāpaṁ, tameso paṭisevati.

Khīyate cassa taṁ pāpaṁ, tathā hi vinaye rato; Kassapañca samāpajja, mā hevuppathamāgamā.

Yaṁ yañhi rāja bhajati, santaṁ vā yadi vā asaṁ; Sīlavantaṁ visīlaṁ vā, vasaṁ tasseva gacchati.

Yādisaṁ kurute mittaṁ, yādisaṁ cūpasevati; Sopi tādisako hoti, sahavāso hi tādiso.

Sevamāno sevamānaṁ, samphuṭṭho samphusaṁ paraṁ; Saro diddho kalāpaṁva, alittamupalimpati; Upalepabhayā dhīro, neva pāpasakhā siyā.

Pūtimacchaṁ kusaggena, yo naro upanayhati; Kusāpi pūti vāyanti, evaṁ bālūpasevanā.

Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati; Pattāpi surabhi vāyanti, evaṁ dhīrūpasevanā.

Tasmā pattapuṭasseva, ñatvā sampākamattano; Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito; Asanto nirayaṁ nenti, santo pāpenti suggatiṁ.

Ahampi jātiyo satta, sare saṁsaritattano; Anāgatāpi satteva, yā gamissaṁ ito cutā.

Yā me sā sattamī jāti, ahu pubbe janādhipa; Kammāraputto magadhesu, ahuṁ rājagahe pure.

Pāpaṁ sahāyamāgamma, bahuṁ pāpaṁ kataṁ mayā; Paradārassa heṭhento, carimhā amarā viya.

Taṁ kammaṁ nihitaṁ aṭṭhā, bhasmacchannova pāvako; Atha aññehi kammehi, ajāyiṁ vaṁsabhūmiyaṁ.

Kosambiyaṁ seṭṭhikule, iddhe phīte mahaddhane; Ekaputto mahārāja, niccaṁ sakkatapūjito.

Tattha mittaṁ asevissaṁ, sahāyaṁ sātave rataṁ; Paṇḍitaṁ sutasampannaṁ, so maṁ atthe nivesayi.

Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, bahuṁ rattiṁ upāvasiṁ; Taṁ kammaṁ nihitaṁ aṭṭhā, nidhīva udakantike.

Atha pāpāna kammānaṁ, Yametaṁ magadhe kataṁ; Phalaṁ pariyāga maṁ pacchā, Bhutvā duṭṭhavisaṁ yathā.

Tato cutāhaṁ vedeha, roruve niraye ciraṁ; Sakammunā apaccissaṁ, taṁ saraṁ na sukhaṁ labhe.

Bahuvassagaṇe tattha, khepayitvā bahuṁ dukhaṁ; Bhinnāgate ahuṁ rāja, chagalo uddhatapphalo.

Sātaputtā mayā vūḷhā, piṭṭhiyā ca rathena ca; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.

Tato cutāhaṁ vedeha, kapi āsiṁ brahāvane; Niluñcitaphaloyeva, yūthapena pagabbhinā; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.

Tato cutāhaṁ vedeha, dassanesu pasū ahuṁ; Niluñcito javo bhadro, yoggaṁ vūḷhaṁ ciraṁ mayā; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.

Tato cutāhaṁ vedeha, vajjīsu kulamāgamā; Nevitthī na pumā āsiṁ, manussatte sudullabhe; Tassa kammassa nissando, paradāragamanassa me.

Tato cutāhaṁ vedeha, ajāyiṁ nandane vane; Bhavane tāvatiṁsāhaṁ, accharā kāmavaṇṇinī.

Vicittavatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā; Kusalā naccagītassa, sakkassa paricārikā.

Tattha ṭhitāhaṁ vedeha, sarāmi jātiyo imā; Anāgatāpi satteva, yā gamissaṁ ito cutā.

Pariyāgataṁ taṁ kusalaṁ, yaṁ me kosambiyaṁ kataṁ; Deve ceva manusse ca, sandhāvissaṁ ito cutā.

Satta jacco mahārāja, niccaṁ sakkatapūjitā; Thībhāvāpi na muccissaṁ, chaṭṭhā nigatiyo imā.

Sattamī ca gati deva, devaputto mahiddhiko; Pumā devo bhavissāmi, devakāyasmimuttamo.

Ajjāpi santānamayaṁ, mālaṁ ganthenti nandane; Devaputto javo nāma, yo me mālaṁ paṭicchati.

Muhutto viya so dibyo, idha vassāni soḷasa; Rattindivo ca so dibyo, mānusiṁ saradosataṁ.

Iti kammāni anventi, asaṅkheyyāpi jātiyo; Kalyāṇaṁ yadi vā pāpaṁ, na hi kammaṁ vinassati.

Yo icche puriso hotuṁ, jātiṁ jātiṁ punappunaṁ; Paradāraṁ vivajjeyya, dhotapādova kaddamaṁ.

Yā icche puriso hotuṁ, jātiṁ jātiṁ punappunaṁ; Sāmikaṁ apacāyeyya, indaṁva paricārikā.

Yo icche dibyabhogañca, dibbamāyuṁ yasaṁ sukhaṁ; Pāpāni parivajjetvā, tividhaṁ dhammamācare.

Kāyena vācā manasā, appamatto vicakkhaṇo; Attano hoti atthāya, itthī vā yadi vā pumā.

Ye kecime mānujā jīvaloke, Yasassino sabbasamantabhogā; Asaṁsayaṁ tehi pure suciṇṇaṁ, Kammassakāse puthu sabbasattā.

Iṅghānucintesi sayampi deva, Kutonidānā te imā janinda; Yā te imā accharāsannikāsā, Alaṅkatā kañcanajālachannā”.

Iccevaṁ pitaraṁ kaññā, rucā tosesi aṅgatiṁ; Mūḷhassa maggamācikkhi, dhammamakkhāsi subbatā.

Athāgamā brahmalokā, nārado mānusiṁ pajaṁ; Jambudīpaṁ avekkhanto, addā rājānamaṅgatiṁ.

Tato patiṭṭhā pāsāde, vedehassa puratthato; Tañca disvānānuppattaṁ, rucā isimavandatha.

Athāsanamhā oruyha, rājā byathitamānaso; Nāradaṁ paripucchanto, idaṁ vacanamabravi.

“Kuto nu āgacchasi devavaṇṇi, Obhāsayaṁ sabbadisā candimāva; Akkhāhi me pucchito nāmagottaṁ, Kathaṁ taṁ jānanti manussaloke”.

“Ahañhi devato idāni emi, Obhāsayaṁ sabbadisā candimāva; Akkhāmi te pucchito nāmagottaṁ, Jānanti maṁ nārado kassapo ca”.

“Accherarūpaṁ tava yādisañca, Vehāyasaṁ gacchasi tiṭṭhasī ca; Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, Atha kena vaṇṇena tavāyamiddhi”.

“Saccañca dhammo ca damo ca cāgo, Guṇā mamete pakatā purāṇā; Teheva dhammehi susevitehi, Manojavo yena kāmaṁ gatosmi”.

“Accheramācikkhasi puññasiddhiṁ, Sace hi etehi yathā vadesi; Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, Puṭṭho ca me sādhu viyākarohi”.

“Pucchassu maṁ rāja tavesa attho, Yaṁ saṁsayaṁ kuruse bhūmipāla; Ahaṁ taṁ nissaṁsayataṁ gamemi, Nayehi ñāyehi ca hetubhī ca”.

“Pucchāmi taṁ nārada etamatthaṁ, Puṭṭho ca me nārada mā musā bhaṇi; Atthi nu devā pitaro nu atthi, Loko paro atthi jano yamāhu”.

“Attheva devā pitaro ca atthi, Loko paro atthi jano yamāhu; Kāmesu giddhā ca narā pamūḷhā, Lokaṁ paraṁ na vidū mohayuttā”.

“Atthīti ce nārada saddahāsi, Nivesanaṁ paraloke matānaṁ; Idheva me pañca satāni dehi, Dassāmi te paraloke sahassaṁ”.

“Dajjemu kho pañca satāni bhoto, Jaññāmu ce sīlavantaṁ vadaññuṁ; Luddaṁ taṁ bhontaṁ niraye vasantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ.

Idheva yo hoti adhammasīlo, Pāpācāro alaso luddakammo; Na paṇḍitā tasmiṁ iṇaṁ dadanti, Na hi āgamo hoti tathāvidhamhā.

Dakkhañca posaṁ manujā viditvā, Uṭṭhānakaṁ sīlavantaṁ vadaññuṁ; Sayameva bhogehi nimantayanti, Kammaṁ karitvā puna māharesi.

Ito cuto dakkhasi tattha rāja, Kākolasaṅghehi vikassamānaṁ; Taṁ khajjamānaṁ niraye vasantaṁ, Kākehi gijjhehi ca senakehi; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ.

Andhaṁtamaṁ tattha na candasūriyā, Nirayo sadā tumulo ghorarūpo; Sā neva rattī na divā paññāyati, Tathāvidhe ko vicare dhanatthiko.

Sabalo ca sāmo ca duve suvānā, Pavaddhakāyā balino mahantā; Khādanti dantehi ayomayehi, Ito paṇunnaṁ paralokapattaṁ.

Taṁ khajjamānaṁ niraye vasantaṁ, Luddehi vāḷehi aghammigehi ca; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ.

Usūhi sattīhi ca sunisitāhi, Hananti vijjhanti ca paccamittā; Kāḷūpakāḷā nirayamhi ghore, Pubbe naraṁ dukkaṭakammakāriṁ.

Taṁ haññamānaṁ niraye vajantaṁ, Kucchismiṁ passasmiṁ vipphālitūdaraṁ; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ.

Sattī usū tomarabhiṇḍivālā, Vividhāvudhā vassanti tattha devā; Patanti aṅgāramivaccimanto, Silāsanī vassati luddakamme.

Uṇho ca vāto nirayamhi dussaho, Na tamhi sukhaṁ labbhati ittarampi; Taṁ taṁ vidhāvantamalenamāturaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ.

Sandhāvamānampi rathesu yuttaṁ, Sajotibhūtaṁ pathaviṁ kamantaṁ; Patodalaṭṭhīhi sucodayantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ.

Tamāruhantaṁ khurasañcitaṁ giriṁ, Vibhiṁsanaṁ pajjalitaṁ bhayānakaṁ; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ.

Tamāruhantaṁ pabbatasannikāsaṁ, Aṅgārarāsiṁ jalitaṁ bhayānakaṁ; Sudaḍḍhagattaṁ kapaṇaṁ rudantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ.

Abbhakūṭasamā uccā, kaṇṭakanicitā dumā; Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhi.

Tamāruhanti nāriyo, narā ca paradāragū; Coditā sattihatthehi, yamaniddesakāribhi.

Tamāruhantaṁ nirayaṁ, simbaliṁ ruhiramakkhitaṁ; Vidaḍḍhakāyaṁ vitacaṁ, āturaṁ gāḷhavedanaṁ.

Passasantaṁ muhuṁ uṇhaṁ, pubbakammāparādhikaṁ; Dumagge vitacaṁ gattaṁ, ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ.

Abbhakūṭasamā uccā, asipattācitā dumā; Ayomayehi tikkhehi, naralohitapāyibhi.

Tamāruhantaṁ asipattapādapaṁ, Asīhi tikkhehi ca chijjamānaṁ; Sañchinnagattaṁ ruhiraṁ savantaṁ, Ko codaye paraloke sahassaṁ.

Tato nikkhantamattaṁ taṁ, asipattācitā dumā; Sampatitaṁ vetaraṇiṁ, ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ.

Kharā kharodakā tattā, duggā vetaraṇī nadī; Ayopokkharasañchannā, tikkhā pattehi sandati.

Tattha sañchinnagattaṁ taṁ, vuyhantaṁ ruhiramakkhitaṁ; Vetaraññe anālambe, ko taṁ yāceyya taṁ dhanaṁ”.

“Vedhāmi rukkho viya chijjamāno, Disaṁ na jānāmi pamūḷhasañño; Bhayānutappāmi mahā ca me bhayā, Sutvāna kathā tava bhāsitā ise.

Āditte vārimajjhaṁva, dīpaṁvoghe mahaṇṇave; Andhakāreva pajjoto, tvaṁ nosi saraṇaṁ ise.

Atthañca dhammaṁ anusāsa maṁ ise, Atītamaddhā aparādhitaṁ mayā; Ācikkha me nārada suddhimaggaṁ, Yathā ahaṁ no nirayaṁ pateyyaṁ”.

“Yathā ahū dhataraṭṭho, Vessāmitto aṭṭhako yāmataggi; Usindaro cāpi sivī ca rājā, Paricārakā samaṇabrāhmaṇānaṁ.

Ete caññe ca rājāno, ye saggavisayaṁ gatā; Adhammaṁ parivajjetvā, dhammaṁ cara mahīpati.

Annahatthā ca te byamhe, ghosayantu pure tava; Ko chāto ko ca tasito, ko mālaṁ ko vilepanaṁ; Nānārattānaṁ vatthānaṁ, ko naggo paridahissati.

Ko panthe chattamāneti, pādukā ca mudū subhā; Iti sāyañca pāto ca, ghosayantu pure tava.

Jiṇṇaṁ posaṁ gavāssañca, māssu yuñja yathā pure; Parihārañca dajjāsi, adhikārakato balī.

Kāyo te rathasaññāto, manosārathiko lahu; Avihiṁsāsāritakkho, saṁvibhāgapaṭicchado.

Pādasaññamanemiyo, hatthasaññamapakkharo; Kucchisaññamanabbhanto, vācāsaññamakūjano.

Saccavākyasamattaṅgo, apesuññasusaññato; Girāsakhilanelaṅgo, mitabhāṇisilesito.

Saddhālobhasusaṅkhāro, nivātañjalikubbaro; Athaddhatānatīsāko, sīlasaṁvaranandhano.

Akkodhanamanugghātī, dhammapaṇḍarachattako; Bāhusaccamapālambo, ṭhitacittamupādhiyo.

Kālaññutācittasāro, vesārajjatidaṇḍako; Nivātavuttiyottako, anatimānayugo lahu.

Alīnacittasanthāro, vuddhisevī rajohato; Sati patodo dhīrassa, dhiti yogo ca rasmiyo.

Mano dantaṁ pathaṁ neti, samadantehi vāhibhi; Icchā lobho ca kummaggo, ujumaggo ca saṁyamo.

Rūpe sadde rase gandhe, vāhanassa padhāvato; Paññā ākoṭanī rāja, tattha attāva sārathi.

Sace etena yānena, samacariyā daḷhā dhiti; Sabbakāmaduho rāja, na jātu nirayaṁ vaje”.

“Alāto devadattosi, sunāmo āsi bhaddaji; Vijayo sāriputtosi, moggallānosi bījako.

Sunakkhatto licchaviputto, guṇo āsi acelako; Ānando sā rucā āsi, yā rājānaṁ pasādayi.

Uruvelakassapo rājā, pāpadiṭṭhi tadā ahu; Mahābrahmā bodhisatto, evaṁ dhāretha jātakan”ti.

Mahānāradakassapajātakaṁ aṭṭhamaṁ.