“Dumo yadā hoti phalūpapanno, Bhuñjanti naṁ vihaṅgamā sampatantā; Khīṇanti ñatvāna dumaṁ phalaccaye, Disodisaṁ yanti tato vihaṅgamā.

Cara cārikaṁ lohitatuṇḍa māmari, Kiṁ tvaṁ suva sukkhadumamhi jhāyasi; Tadiṅgha maṁ brūhi vasantasannibha, Kasmā suva sukkhadumaṁ na riñcasi”.

“Ye ve sakhīnaṁ sakhāro bhavanti, Pāṇaccaye dukkhasukhesu haṁsa; Khīṇaṁ akhīṇampi na taṁ jahanti, Santo sataṁ dhammamanussarantā.

Sohaṁ sataṁ aññatarosmi haṁsa, Ñātī ca me hoti sakhā ca rukkho; Taṁ nussahe jīvikattho pahātuṁ, Khīṇanti ñatvāna na hesa dhammo”.

“Sādhu sakkhi kataṁ hoti, metti saṁsati santhavo; Sacetaṁ dhammaṁ rocesi, pāsaṁsosi vijānataṁ.

So te suva varaṁ dammi, pattayāna vihaṅgama; Varaṁ varassu vakkaṅga, yaṁ kiñci manasicchasi”.

“Varañca me haṁsa bhavaṁ dadeyya, Ayañca rukkho punarāyuṁ labhetha; So sākhavā phalimā saṁvirūḷho, Madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno”.

“Taṁ passa samma phalimaṁ uḷāraṁ, Sahāva te hotu udumbarena; So sākhavā phalimā saṁvirūḷho, Madhutthiko tiṭṭhatu sobhamāno”.

“Evaṁ sakka sukhī hohi, saha sabbehi ñātibhi; Yathāhamajja sukhito, disvāna saphalaṁ dumaṁ”.

“Suvassa ca varaṁ datvā, katvāna saphalaṁ dumaṁ; Pakkāmi saha bhariyāya, devānaṁ nandanaṁ vanan”ti.

Mahāsuvajātakaṁ tatiyaṁ.