“Vikiṇṇavācaṁ aniguyha mantaṁ, Asaññataṁ aparicakkhitāraṁ; Bhayaṁ tamanveti sayaṁ abodhaṁ, Nāgaṁ yathā paṇḍarakaṁ supaṇṇo.

Yo guyhamantaṁ parirakkhaṇeyyaṁ, Mohā naro saṁsati hāsamāno; Taṁ bhinnamantaṁ bhayamanveti khippaṁ, Nāgaṁ yathā paṇḍarakaṁ supaṇṇo.

Nānumitto garuṁ atthaṁ, guyhaṁ veditumarahati; Sumitto ca asambuddhaṁ, sambuddhaṁ vā anatthavā.

Vissāsamāpajjimahaṁ acelaṁ, Samaṇo ayaṁ sammato bhāvitatto; Tassāhamakkhiṁ vivariṁ guyhamatthaṁ, Atītamattho kapaṇaṁ rudāmi.

Tassāhaṁ paramaṁ brahme guyhaṁ, Vācañhi maṁ nāsakkhiṁ saṁyametuṁ; Tappakkhato hi bhayamāgataṁ mamaṁ, Atītamattho kapaṇaṁ rudāmi.

Yo ve naro suhadaṁ maññamāno, Guyhamatthaṁ saṁsati dukkulīne; Dosā bhayā athavā rāgarattā, Pallatthito bālo asaṁsayaṁ so.

Tirokkhavāco asataṁ paviṭṭho, Yo saṅgatīsu mudīreti vākyaṁ; Āsīviso dummukhotyāhu taṁ naraṁ, Ārā ārā saṁyame tādisamhā.

Annaṁ pānaṁ kāsikacandanañca, Manāpitthiyo mālamucchādanañca; Ohāya gacchāmase sabbakāme, Supaṇṇa pāṇūpagatāva tyamhā”.

“Ko nīdha tiṇṇaṁ garahaṁ upeti, Asmiṁdhaloke pāṇabhū nāgarāja; Samaṇo supaṇṇo athavā tvameva, Kiṁ kāraṇā paṇḍarakaggahīto”.

“Samaṇoti me sammatatto ahosi, Piyo ca me manasā bhāvitatto; Tassāhamakkhiṁ vivariṁ guyhamatthaṁ, Atītamattho kapaṇaṁ rudāmi”.

“Na catthi satto amaro pathabyā, Paññāvidhā natthi na ninditabbā; Saccena dhammena dhitiyā damena, Alabbhamabyāharatī naro idha.

Mātāpitā paramā bandhavānaṁ, Nāssa tatiyo anukampakatthi; Tesampi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, Mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno.

Mātāpitā bhaginī bhātaro ca, Sahāyā vā yassa honti sapakkhā; Tesampi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, Mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno.

Bhariyā ce purisaṁ vajjā, Komārī piyabhāṇinī; Puttarūpayasūpetā, Ñātisaṅghapurakkhatā; Tassāpi guyhaṁ paramaṁ na saṁse, Mantassa bhedaṁ parisaṅkamāno.

Na guyhamatthaṁ vivareyya, Rakkheyya naṁ yathā nidhiṁ; Na hi pātukato sādhu, Guyho attho pajānatā.

Thiyā guyhaṁ na saṁseyya, amittassa ca paṇḍito; Yo cāmisena saṁhīro, hadayattheno ca yo naro.

Guyhamatthaṁ asambuddhaṁ, sambodhayati yo naro; Mantabhedabhayā tassa, dāsabhūto titikkhati.

Yāvanto purisassatthaṁ, guyhaṁ jānanti mantinaṁ; Tāvanto tassa ubbegā, tasmā guyhaṁ na vissaje.

Vivicca bhāseyya divā rahassaṁ, Rattiṁ giraṁ nātivelaṁ pamuñce; Upassutikā hi suṇanti mantaṁ, Tasmā manto khippamupeti bhedaṁ.

Yathāpi assa nagaraṁ mahantaṁ, Advārakaṁ āyasaṁ bhaddasālaṁ; Samantakhātāparikhāupetaṁ, Evampi me te idha guyhamantā.

Ye guyhamantā avikiṇṇavācā, Daḷhā sadatthesu narā dujivha; Ārā amittā byavajanti tehi, Āsīvisā vā riva sattusaṅghā”.

“Hitvā gharaṁ pabbajito acelo, Naggo muṇḍo carati ghāsahetu; Tamhi nu kho vivariṁ guyhamatthaṁ, Atthā ca dhammā ca apaggatamhā.

Kathaṅkaro hoti supaṇṇarāja, Kiṁsīlo kena vatena vattaṁ; Samaṇo caraṁ hitvā mamāyitāni, Kathaṅkaro saggamupeti ṭhānaṁ”.

“Hiriyā titikkhāya damenupeto, Akkodhano pesuṇiyaṁ pahāya; Samaṇo caraṁ hitvā mamāyitāni, Evaṅkaro saggamupeti ṭhānaṁ”.

“Mātāva puttaṁ taruṇaṁ tanujjaṁ, Samphassatā sabbagattaṁ phareti; Evampi me tvaṁ pāturahu dijinda, Mātāva puttaṁ anukampamāno”.

“Handajja tvaṁ muñca vadhā dujivha, Tayo hi puttā na hi añño atthi; Antevāsī dinnako atrajo ca, Rajjassu puttaññataro me ahosi”.

Icceva vākyaṁ visajjī supaṇṇo, Bhumyaṁ patiṭṭhāya dijo dujivhaṁ; “Muttajja tvaṁ sabbabhayātivatto, Thalūdake hohi mayābhigutto.

Ātaṅkinaṁ yathā kusalo bhisakko, Pipāsitānaṁ rahadova sīto; Vesmaṁ yathā himasītaṭṭitānaṁ, Evampi te saraṇamahaṁ bhavāmi”.

“Sandhiṁ katvā amittena, aṇḍajena jalābuja; Vivariya dāṭhaṁ sesi, kuto taṁ bhayamāgataṁ”.

“Saṅketheva amittasmiṁ, mittasmimpi na vissase; Abhayā bhayamuppannaṁ, api mūlāni kantati.

Kathaṁ nu vissase tyamhi, yenāsi kalaho kato; Niccayattena ṭhātabbaṁ, so disabbhi na rajjati.

Vissāsaye na ca taṁ vissayeyya, Asaṅkito saṅkito ca bhaveyya; Tathā tathā viññū parakkameyya, Yathā yathā bhāvaṁ paro na jaññā”.

Te devavaṇṇā sukhumālarūpā, Ubho samā sujayā puññakhandhā; Upāgamuṁ karampiyaṁ acelaṁ, Missībhūtā assavāhāva nāgā.

Tato have paṇḍarako acelaṁ, Sayamevupāgamma idaṁ avoca; “Muttajjahaṁ sabbabhayātivatto, Na hi nūna tuyhaṁ manaso piyamhā”.

“Piyo hi me āsi supaṇṇarājā, Asaṁsayaṁ paṇḍarakena saccaṁ; So rāgarattova akāsimetaṁ, Pāpakammaṁ sampajāno na mohā”.

“Na me piyaṁ appiyaṁ vāpi hoti, Sampassato lokamimaṁ parañca; Susaññatānañhi viyañjanena, Asaññato lokamimaṁ carāsi.

Ariyāvakāsosi anariyovāsi, Asaññato saññatasannikāso; Kaṇhābhijātikosi anariyarūpo, Pāpaṁ bahuṁ duccaritaṁ acāri.

Aduṭṭhassa tuvaṁ dubbhi, dubbhī ca pisuṇo casi; Etena saccavajjena, muddhā te phalatu sattadhā”.

“Tasmā hi mittānaṁ na dubbhitabbaṁ, Mittadubbhā pāpiyo natthi añño; Āsittasatto nihato pathabyā, Indassa vākyena hi saṁvaro hato”ti.

Paṇḍaranāgarājajātakaṁ aṭṭhamaṁ.