- Points of ControversyKathāvatthu
- Points of ControversyMahāpaṇṇāsaka
- 2.4 Of the Arahant being excelled by OthersDutiyavagga
Controverted Point: That the Arahant is excelled by others.Paravitāraṇakathā
Controverted PointAtthi arahato paravitāraṇāti? Theravādin:(a) You maintain that he is. Then you must also admit that the Arahant is led by others, attains through others, is conditioned by others, exists in dependence upon others, and knows not, sees not, being baffled and without thoughtfulness. If you deny this, you cannot affirm that he is excelled by others, etc.… .Āmantā. (b)The argument in–Arahā paraneyyo parapattiyo parapaccayo parapaṭibaddhabhū, na jānāti na passati sammūḷho asampajānoti? The argument in–Na hevaṁ vattabbe …pe….
(c)To the five quoted Sutta passages in–:Nanu arahā na paraneyyo na parapattiyo na parapaccayo na parapaṭibaddhabhū jānāti passati asammūḷho sampajānoti? To the five quoted Sutta passages in–:Āmantā. Theravādin:Again, did not the Exalted One say in the Suttanta:Hañci arahā na paraneyyo na parapattiyo na parapaccayo na parapaṭibaddhabhū, jānāti passati asammūḷho sampajāno, no ca vata re vattabbe—“Nay, Dhotaka, to no one upon earth who doubtsIs't mine to go that I may set him free.'Tis in the learning of the noble NormThat thou thyself shalt journey o'er this Flood”?“atthi arahato paravitāraṇā”ti.
“Nay, Dhotaka, to no one upon earth who doubtsIs't mine to go that I may set him free.'Tis in the learning of the noble NormThat thou thyself shalt journey o'er this Flood”?Atthi puthujjanassa paravitāraṇā, so ca paraneyyo parapattiyo parapaccayo parapaṭibaddhabhū, na jānāti na passati sammūḷho asampajānoti? Shwe Zan AungĀmantā. This SuttaCentral edition was prepared byManfred WierichandVen. Vimalaand proofread byJosephine Tobin. Some changes were introduced:Atthi arahato paravitāraṇā, so ca paraneyyo parapattiyo parapaccayo parapaṭibaddhabhū, na jānāti na passati sammūḷho asampajānoti? Manfred WierichNa hevaṁ vattabbe …pe….
Ven. VimalaAtthi arahato paravitāraṇā, so ca na paraneyyo na parapattiyo na parapaccayo na parapaṭibaddhabhū, jānāti passati asammūḷho sampajānoti? Josephine TobinĀmantā. Abbreviations, i.e., those of cited works and the participants in the controversies, were expanded.Cross-references were linked.Some typographic changes were introduced, among others, i.e.: the phonetic symbol “ŋ” was changed to the Pāli diacritical letter “ṃ”, “ô” to “o”, single quotes to double quotes, and “:—” to “:”.Letter-spacing with fixed spaces was replaced with bold font.The corrigenda were merged into the text. Some could not be resolved, though.Atthi puthujjanassa paravitāraṇā, so ca na paraneyyo na parapattiyo na parapaccayo na parapaṭibaddhabhū, jānāti passati asammūḷho sampajānoti? Abbreviations, i.e., those of cited works and the participants in the controversies, were expanded.Na hevaṁ vattabbe …pe….
Cross-references were linked.Atthi arahato paravitāraṇāti? Some typographic changes were introduced, among others, i.e.: the phonetic symbol “ŋ” was changed to the Pāli diacritical letter “ṃ”, “ô” to “o”, single quotes to double quotes, and “:—” to “:”.Āmantā. Letter-spacing with fixed spaces was replaced with bold font.Atthi arahato satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā, saṅghe paravitāraṇā, sikkhāya paravitāraṇā, pubbante paravitāraṇā, aparante paravitāraṇā, pubbantāparante paravitāraṇā, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? The corrigenda were merged into the text. Some could not be resolved, though.Na hevaṁ vattabbe …pe….
This electronic version is published under the terms of the Creative Commons Attribution Non-Commercial 3.0 licence (CC BY-NC 3.0) as found here:http://creativecommons.org/licenses/by-nc/3.0/Natthi arahato satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā …pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? All copyright is owned by the Pali Text Society. See also the statement under http://www.palitext.com/ → Publications → Copyright Announcement. For non-commercial use only.Āmantā. Hañci natthi arahato satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā …pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇā, no ca vata re vattabbe—“atthi arahato paravitāraṇā”ti.
Atthi puthujjanassa paravitāraṇā, atthi tassa satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā …pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? Āmantā. Atthi arahato paravitāraṇā, atthi tassa satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā …pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? Na hevaṁ vattabbe …pe….
Atthi arahato paravitāraṇā, natthi tassa satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā …pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? Āmantā. Atthi puthujjanassa paravitāraṇā, natthi tassa satthari paravitāraṇā, dhamme paravitāraṇā …pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu paravitāraṇāti? Na hevaṁ vattabbe …pe….
Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu arahato rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammoti? Āmantā. Hañci arahato rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, no ca vata re vattabbe—“atthi arahato paravitāraṇā”ti.
Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu arahato doso pahīno …pe… moho pahīno …pe… anottappaṁ pahīnaṁ ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ …pe… rāgappahānāya maggo bhāvito …pe… bojjhaṅgā bhāvitā …pe… dosappahānāya …pe… anottappapahānāya maggo bhāvito …pe… bojjhaṅgā bhāvitā …pe… nanu arahā vītarāgo vītadoso vītamoho …pe… sacchikātabbaṁ sacchikatanti? Āmantā. Hañci arahā vītarāgo vītadoso vītamoho sacchikātabbaṁ sacchikataṁ, no ca vata re vattabbe—“atthi arahato paravitāraṇā”ti.
Atthi arahato paravitāraṇāti? Sadhammakusalassa arahato atthi paravitāraṇā, paradhammakusalassa arahato natthi paravitāraṇāti. Sadhammakusalassa arahato atthi paravitāraṇāti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato atthi paravitāraṇāti? Na hevaṁ vattabbe …pe….
Paradhammakusalassa arahato natthi paravitāraṇāti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato natthi paravitāraṇāti? Na hevaṁ vattabbe …pe….
Sadhammakusalassa arahato rāgo pahīno, atthi tassa paravitāraṇāti? Āmantā. Paradhammakusalassa arahato rāgo pahīno, atthi tassa paravitāraṇāti? Na hevaṁ vattabbe.
Sadhammakusalassa arahato doso pahīno …pe… moho pahīno …pe… anottappaṁ pahīnaṁ …pe… rāgappahānāya maggo bhāvito …pe… bojjhaṅgā bhāvitā …pe… dosappahānāya …pe… anottappapahānāya maggo bhāvito …pe… bojjhaṅgā bhāvitā …pe… sadhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho …pe… sacchikātabbaṁ sacchikataṁ, atthi tassa paravitāraṇāti? Āmantā. Paradhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho …pe… sacchikātabbaṁ sacchikataṁ, atthi tassa paravitāraṇāti? Na hevaṁ vattabbe …pe….
Paradhammakusalassa arahato rāgo pahīno, natthi tassa paravitāraṇāti? Āmantā. Sadhammakusalassa arahato rāgo pahīno, natthi tassa paravitāraṇāti? Na hevaṁ vattabbe.
Paradhammakusalassa arahato doso pahīno, moho pahīno …pe… anottappaṁ pahīnaṁ …pe… rāgappahānāya maggo bhāvito …pe… bojjhaṅgā bhāvitā …pe… dosappahānāya …pe… anottappapahānāya maggo bhāvito …pe… bojjhaṅgā bhāvitā …pe… paradhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho …pe… sacchikātabbaṁ sacchikataṁ, natthi tassa paravitāraṇāti? Āmantā. Sadhammakusalo arahā vītarāgo vītadoso vītamoho …pe… sacchikātabbaṁ sacchikataṁ, natthi tassa paravitāraṇāti? Na hevaṁ vattabbe …pe….
Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṁ bhagavatā—“jānatohaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato kiṁ passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘iti rūpaṁ’ …pe… ‘iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti—evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hotī”ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṁ—“atthi arahato paravitāraṇā”ti.
Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṁ bhagavatā—“jānatohaṁ, bhikkhave, passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñca, bhikkhave, jānato kiṁ passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘idaṁ dukkhan’ti—bhikkhave, jānato passato āsavānaṁ khayo hoti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti jānato passato āsavānaṁ khayo hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hotī”ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṁ—“atthi arahato paravitāraṇā”ti.
Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṁ bhagavatā—“sabbaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya; sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṁ—“atthi arahato paravitāraṇā”ti.
Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṁ bhagavatā—“sahāvassa dassanasampadāya …pe… chaccābhiṭhānāni abhabba kātun”ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṁ—“atthi arahato paravitāraṇā”ti.
Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṁ bhagavatā—“yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvakassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi—‘yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhamman’ti, saha dassanuppādā, bhikkhave, ariyasāvakassa tīṇi saṁyojanāni pahīyanti—sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso”ti. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṁ—“atthi arahato paravitāraṇā”ti.
Atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Nanu vuttaṁ bhagavatā—
“Nāhaṁ sahissāmi pamocanāya, Kathaṅkathiṁ dhotaka kañci loke; Dhammañca seṭṭhaṁ abhijānamāno, Evaṁ tuvaṁ oghamimaṁ taresī”ti.
Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṁ—“atthi arahato paravitāraṇā”ti.
Na vattabbaṁ—“atthi arahato paravitāraṇā”ti? Āmantā. Nanu arahato itthipurisānaṁ nāmagottaṁ pare vitāreyyuṁ, maggāmaggaṁ pare vitāreyyuṁ, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṁ nāmaṁ pare vitāreyyunti? Āmantā. Hañci arahato itthipurisānaṁ nāmagottaṁ pare vitāreyyuṁ, maggāmaggaṁ pare vitāreyyuṁ, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṁ nāmaṁ pare vitāreyyuṁ, tena vata re vattabbe—“atthi arahato paravitāraṇā”ti.
Arahato itthipurisānaṁ nāmagottaṁ pare vitāreyyuṁ, maggāmaggaṁ pare vitāreyyuṁ, tiṇakaṭṭhavanappatīnaṁ nāmaṁ pare vitāreyyunti, atthi arahato paravitāraṇāti? Āmantā. Arahato sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaṁ vā pare vitāreyyunti? Na hevaṁ vattabbe …pe….
Paravitāraṇakathā niṭṭhitā.