- Jātaka
- Navakanipāta
- Gijjhavagga
11. Pūtimaṁsajātaka
“Na kho me ruccati āḷi, pūtimaṁsassa pekkhanā; Etādisā sakhārasmā, ārakā parivajjaye”.
“Ummattikā ayaṁ veṇī, vaṇṇeti patino sakhiṁ; Pajjhāyi paṭigacchantiṁ, āgataṁ meṇḍamātaraṁ”.
“Tvaṁ khosi samma ummatto, dummedho avicakkhaṇo; Yo tvaṁ matālayaṁ katvā, akālena vipekkhasi”.
“Na akāle vipekkheyya, kāle pekkheyya paṇḍito; Pūtimaṁsova pajjhāyi, yo akāle vipekkhati”.
“Piyaṁ kho āḷi me hotu, puṇṇapattaṁ dadāhi me; Pati sañjīvito mayhaṁ, eyyāsi piyapucchikā”.
“Piyaṁ kho āḷi te hotu, puṇṇapattaṁ dadāmi te; Mahatā parivārena, essaṁ kayirāhi bhojanaṁ”.
“Kīdiso tuyhaṁ parivāro, yesaṁ kāhāmi bhojanaṁ; Kiṁnāmakā ca te sabbe, taṁ me akkhāhi pucchitā”.
“Māliyo caturakkho ca, piṅgiyo atha jambuko; Ediso mayhaṁ parivāro, tesaṁ kayirāhi bhojanaṁ”.
“Nikkhantāya agārasmā, bhaṇḍakampi vinassati; Ārogyaṁ āḷino vajjaṁ, idheva vasa māgamā”ti.
Pūtimaṁsajātakaṁ ekādasamaṁ.