“Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṁ tiṭṭhasi devate; Hatthapāde ca viggayha, naccasi suppavādite.

Tassā te naccamānāya, aṅgamaṅgehi sabbaso; Dibbā saddā niccharanti, savanīyā manoramā.

Tassā te naccamānāya, aṅgamaṅgehi sabbaso; Dibbā gandhā pavāyanti, sucigandhā manoramā.

Vivattamānā kāyena, yā veṇīsu piḷandhanā; Tesaṁ suyyati nigghoso, tūriye pañcaṅgike yathā.

Vaṭaṁsakā vātadhutā, vātena sampakampitā; Tesaṁ suyyati nigghoso, tūriye pañcaṅgike yathā.

Yāpi te sirasmiṁ mālā, sucigandhā manoramā; Vāti gandho disā sabbā, rukkho mañjūsako yathā.

Ghāyase taṁ sucigandhaṁ, rūpaṁ passasi amānusaṁ; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṁ phalan”ti.

“Dāsī ahaṁ pure āsiṁ, gayāyaṁ brāhmaṇassahaṁ; Appapuññā alakkhikā, rajjumālāti maṁ viduṁ.

Akkosānaṁ vadhānañca, tajjanāya ca uggatā; Kuṭaṁ gahetvā nikkhamma, agañchiṁ udahāriyā.

Vipathe kuṭaṁ nikkhipitvā, vanasaṇḍaṁ upāgamiṁ; Idhevāhaṁ marissāmi, ko attho jīvitena me.

Daḷhaṁ pāsaṁ karitvāna, āsumbhitvāna pādape; Tato disā vilokesiṁ, ‘ko nu kho vanamassito’.

Tatthaddasāsiṁ sambuddhaṁ, sabbalokahitaṁ muniṁ; Nisinnaṁ rukkhamūlasmiṁ, jhāyantaṁ akutobhayaṁ.

Tassā me ahu saṁvego, abbhuto lomahaṁsano; Ko nu kho vanamassito, manusso udāhu devatā.

Pāsādikaṁ pasādanīyaṁ, vanā nibbanamāgataṁ; Disvā mano me pasīdi, nāyaṁ yādisakīdiso.

Guttindriyo jhānarato, abahiggatamānaso; Hito sabbassa lokassa, buddho ayaṁ bhavissati.

Bhayabheravo durāsado, sīhova guhamassito; Dullabhāyaṁ dassanāya, pupphaṁ odumbaraṁ yathā.

So maṁ mudūhi vācāhi, ālapitvā tathāgato; Rajjumāleti maṁvoca, saraṇaṁ gaccha tathāgataṁ.

Tāhaṁ giraṁ suṇitvāna, nelaṁ atthavatiṁ suciṁ; Saṇhaṁ muduñca vagguñca, sabbasokāpanūdanaṁ.

Kallacittañca maṁ ñatvā, pasannaṁ suddhamānasaṁ; Hito sabbassa lokassa, anusāsi tathāgato.

Idaṁ dukkhanti maṁvoca, Ayaṁ dukkhassa sambhavo; Dukkha nirodho maggo ca, Añjaso amatogadho.

Anukampakassa kusalassa, Ovādamhi ahaṁ ṭhitā; Ajjhagā amataṁ santiṁ, Nibbānaṁ padamaccutaṁ.

Sāhaṁ avaṭṭhitāpemā, dassane avikampinī; Mūlajātāya saddhāya, dhītā buddhassa orasā.

Sāhaṁ ramāmi kīḷāmi, modāmi akutobhayā; Dibbamālaṁ dhārayāmi, pivāmi madhumaddavaṁ.

Saṭṭhitūriyasahassāni, paṭibodhaṁ karonti me; Āḷambo gaggaro bhīmo, sādhuvādī ca saṁsayo.

Pokkharo ca suphasso ca, vīṇāmokkhā ca nāriyo; Nandā ceva sunandā ca, soṇadinnā sucimhitā.

Alambusā missakesī ca, puṇḍarīkātidāruṇī; Eṇīphassā suphassā ca, subhaddā muduvādinī.

Etā caññā ca seyyāse, accharānaṁ pabodhikā; Tā maṁ kālenupāgantvā, abhibhāsanti devatā.

Handa naccāma gāyāma, handa taṁ ramayāmase; Nayidaṁ akatapuññānaṁ, katapuññānamevidaṁ.

Asokaṁ nandanaṁ rammaṁ, tidasānaṁ mahāvanaṁ; Sukhaṁ akatapuññānaṁ, idha natthi parattha ca.

Sukhañca katapuññānaṁ, idha ceva parattha ca; Tesaṁ sahabyakāmānaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ bahuṁ; Katapuññā hi modanti, sagge bhogasamaṅgino.

Bahūnaṁ vata atthāya, uppajjanti tathāgatā; Dakkhiṇeyyā manussānaṁ, puññakhettānamākarā; Yattha kāraṁ karitvāna, sagge modanti dāyakā”ti.

Rajjumālāvimānaṁ dvādasamaṁ.

Tassuddānaṁ

Mañjiṭṭhā pabhassarā nāgā, Alomākañjikadāyikā; Vihāracaturitthambā, Pītā ucchuvandanarajjumālā ca; Vaggo tena pavuccatīti.

Mañjiṭṭhakavaggo catuttho.

Itthivimānaṁ samattaṁ.