“Cirappavāsiṁ purisaṁ, dūrato sotthimāgataṁ; Ñātimittā suhajjā ca, abhinandanti āgataṁ.

Tatheva katapuññampi, asmā lokā paraṁ gataṁ; Puññāni paṭigaṇhanti, piyaṁ ñātīva āgataṁ”.

“Uṭṭhehi revate supāpadhamme, Apārutadvāre adānasīle; Nessāma taṁ yattha thunanti duggatā, Samappitā nerayikā dukkhenā”ti.

Icceva vatvāna yamassa dūtā, Te dve yakkhā lohitakkhā brahantā; Paccekabāhāsu gahetvā revataṁ, Pakkāmayuṁ devagaṇassa santike.

“Ādiccavaṇṇaṁ ruciraṁ pabhassaraṁ, Byamhaṁ subhaṁ kañcanajālachannaṁ; Kassetamākiṇṇajanaṁ vimānaṁ, Suriyassa raṁsīriva jotamānaṁ.

Nārīgaṇā candanasāralittā, Ubhato vimānaṁ upasobhayanti; Taṁ dissati suriyasamānavaṇṇaṁ, Ko modati saggapatto vimāne”ti.

“Bārāṇasiyaṁ nandiyo nāmāsi, Upāsako amaccharī dānapati vadaññū; Tassetamākiṇṇajanaṁ vimānaṁ, Suriyassa raṁsīriva jotamānaṁ.

Nārīgaṇā candanasāralittā, Ubhato vimānaṁ upasobhayanti; Taṁ dissati suriyasamānavaṇṇaṁ, So modati saggapatto vimāne”ti.

“Nandiyassāhaṁ bhariyā, Agārinī sabbakulassa issarā; Bhattu vimāne ramissāmi dānahaṁ, Na patthaye nirayaṁ dassanāyā”ti.

“Eso te nirayo supāpadhamme, Puññaṁ tayā akataṁ jīvaloke; Na hi maccharī rosako pāpadhammo, Saggūpagānaṁ labhati sahabyatan”ti.

“Kiṁ nu gūthañca muttañca, asucī paṭidissati; Duggandhaṁ kimidaṁ mīḷhaṁ, kimetaṁ upavāyatī”ti.

“Esa saṁsavako nāma, gambhīro sataporiso; Yattha vassasahassāni, tuvaṁ paccasi revate”ti.

“Kiṁ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṁ kataṁ; Kena saṁsavako laddho, gambhīro sataporiso”ti.

“Samaṇe brāhmaṇe cāpi, aññe vāpi vanibbake; Musāvādena vañcesi, taṁ pāpaṁ pakataṁ tayā.

Tena saṁsavako laddho, gambhīro sataporiso; Tattha vassasahassāni, tuvaṁ paccasi revate.

Hatthepi chindanti athopi pāde, Kaṇṇepi chindanti athopi nāsaṁ; Athopi kākoḷagaṇā samecca, Saṅgamma khādanti viphandamānan”ti.

“Sādhu kho maṁ paṭinetha, kāhāmi kusalaṁ bahuṁ; Dānena samacariyāya, saṁyamena damena ca; Yaṁ katvā sukhitā honti, na ca pacchānutappare”ti.

“Pure tuvaṁ pamajjitvā, idāni paridevasi; Sayaṁ katānaṁ kammānaṁ, vipākaṁ anubhossasī”ti.

“Ko devalokato manussalokaṁ, Gantvāna puṭṭho me evaṁ vadeyya; ‘Nikkhittadaṇḍesu dadātha dānaṁ, Acchādanaṁ seyyamathannapānaṁ; Na hi maccharī rosako pāpadhammo, Saggūpagānaṁ labhati sahabyataṁ’.

Sāhaṁ nūna ito gantvā, yoniṁ laddhāna mānusiṁ; Vadaññū sīlasampannā, kāhāmi kusalaṁ bahuṁ; Dānena samacariyāya, saṁyamena damena ca.

Ārāmāni ca ropissaṁ, dugge saṅkamanāni ca; Papañca udapānañca, vippasannena cetasā.

Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṁ.

Uposathaṁ upavasissaṁ, sadā sīlesu saṁvutā; Na ca dāne pamajjissaṁ, sāmaṁ diṭṭhamidaṁ mayā”ti.

Iccevaṁ vippalapantiṁ, phandamānaṁ tato tato; Khipiṁsu niraye ghore, uddhampādaṁ avaṁsiraṁ.

“Ahaṁ pure maccharinī ahosiṁ, Paribhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṁ; Vitathena ca sāmikaṁ vañcayitvā, Paccāmahaṁ niraye ghorarūpe”ti.

Revatīvimānaṁ dutiyaṁ.