- Jātaka
- Sattakanipāta
- Kukkuvagga
7. Sattubhastajātaka
“Vibbhantacitto kupitindriyosi, Nettehi te vārigaṇā savanti; Kiṁ te naṭṭhaṁ kiṁ pana patthayāno, Idhāgamā brahme tadiṅgha brūhi”.
“Miyyetha bhariyā vajato mamajja, Agacchato maraṇamāha yakkho; Etena dukkhena pavedhitosmi, Akkhāhi me senaka etamatthaṁ”.
“Bahūni ṭhānāni vicintayitvā, Yamettha vakkhāmi tadeva saccaṁ; Maññāmi te brāhmaṇa sattubhastaṁ, Ajānato kaṇhasappo paviṭṭho.
Ādāya daṇḍaṁ parisumbha bhastaṁ, Passeḷamūgaṁ uragaṁ dujivhaṁ; Chindajja kaṅkhaṁ vicikicchitāni, Bhujaṅgamaṁ passa pamuñca bhastaṁ”.
Saṁviggarūpo parisāya majjhe, So brāhmaṇo sattubhastaṁ pamuñci; Atha nikkhami urago uggatejo, Āsīviso sappo phaṇaṁ karitvā.
“Suladdhalābhā janakassa rañño, Yo passatī senakaṁ sādhupaññaṁ; Vivaṭṭachaddo nusi sabbadassī, Ñāṇaṁ nu te brāhmaṇa bhiṁsarūpaṁ”.
“Imāni me sattasatāni atthi, Gaṇhāhi sabbāni dadāmi tuyhaṁ; Tayā hi me jīvitamajja laddhaṁ, Athopi bhariyāya makāsi sotthiṁ”.
“Na paṇḍitā vetanamādiyanti, Citrāhi gāthāhi subhāsitāhi; Itopi te brahme dadantu vittaṁ, Ādāya tvaṁ gaccha sakaṁ niketan”ti.
Sattubhastajātakaṁ sattamaṁ.