• Jātaka
  • Sattakanipāta
  • Kukkuvagga

7. Sattubhastajātaka

“Vibbhantacitto kupitindriyosi, Nettehi te vārigaṇā savanti; Kiṁ te naṭṭhaṁ kiṁ pana patthayāno, Idhāgamā brahme tadiṅgha brūhi”.

“Miyyetha bhariyā vajato mamajja, Agacchato maraṇamāha yakkho; Etena dukkhena pavedhitosmi, Akkhāhi me senaka etamatthaṁ”.

“Bahūni ṭhānāni vicintayitvā, Yamettha vakkhāmi tadeva saccaṁ; Maññāmi te brāhmaṇa sattubhastaṁ, Ajānato kaṇhasappo paviṭṭho.

Ādāya daṇḍaṁ parisumbha bhastaṁ, Passeḷamūgaṁ uragaṁ dujivhaṁ; Chindajja kaṅkhaṁ vicikicchitāni, Bhujaṅgamaṁ passa pamuñca bhastaṁ”.

Saṁviggarūpo parisāya majjhe, So brāhmaṇo sattubhastaṁ pamuñci; Atha nikkhami urago uggatejo, Āsīviso sappo phaṇaṁ karitvā.

“Suladdhalābhā janakassa rañño, Yo passatī senakaṁ sādhupaññaṁ; Vivaṭṭachaddo nusi sabbadassī, Ñāṇaṁ nu te brāhmaṇa bhiṁsarūpaṁ”.

“Imāni me sattasatāni atthi, Gaṇhāhi sabbāni dadāmi tuyhaṁ; Tayā hi me jīvitamajja laddhaṁ, Athopi bhariyāya makāsi sotthiṁ”.

“Na paṇḍitā vetanamādiyanti, Citrāhi gāthāhi subhāsitāhi; Itopi te brahme dadantu vittaṁ, Ādāya tvaṁ gaccha sakaṁ niketan”ti.

Sattubhastajātakaṁ sattamaṁ.