- Jātaka
- Aṭṭhakanipāta
- Kaccānivagga
3. Sulasājātaka
“Idaṁ suvaṇṇakāyūraṁ, muttā veḷuriyā bahū; Sabbaṁ harassu bhaddante, mañca dāsīti sāvaya”.
“Oropayassu kalyāṇi, mā bāḷhaṁ paridevasi; Na cāhaṁ abhijānāmi, ahantvā dhanamābhataṁ”.
“Yato sarāmi attānaṁ, yato pattāsmi viññutaṁ; Na cāhaṁ abhijānāmi, aññaṁ piyataraṁ tayā.
Ehi taṁ upagūhissaṁ, karissañca padakkhiṇaṁ; Na hi dāni puna atthi, mama tuyhañca saṅgamo”.
“Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito; Itthīpi paṇḍitā hoti, tattha tattha vicakkhaṇā.
Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito; Itthīpi paṇḍitā hoti, lahuṁ atthaṁ vicintikā.
Lahuñca vata khippañca, nikaṭṭhe samacetayi; Migaṁ puṇṇāyateneva, sulasā sattukaṁ vadhi.
Yodha uppatitaṁ atthaṁ, na khippamanubujjhati; So haññati mandamati, corova girigabbhare.
Yo ca uppatitaṁ atthaṁ, khippameva nibodhati; Muccate sattusambādhā, sulasā sattukāmivā”ti.
Sulasājātakaṁ tatiyaṁ.